Vai zini, kas notiktu, ja pēkšņi pazustu internets?2

Vai zināji, ka visnopietnākais drauds interneta darbībai ir kosmoss? Piemēram, spēcīgs Saules uzliesmojums var paralizēt gan Zemes satelītu, gan elektrotīklu un datortīklu darbību.

"Ko nevar paveikt teroristi un sprāgstvielas, vienā mirklī var Saules uzliesmojums," norāda Stenforda Universitātes pētnieks un grāmatas "Kāpēc tīklam ir nozīme" autors Deivids Īglmens. Tomēr interneta darbības traucējumi gan nebūtu ilgstoši.

Mūsdienās esam tik atkarīgi no interneta, ka pat īss pārrāvums varētu radīt sekas. Tomēr, kas notiktu?

Pirmkārt, ietekme uz ekonomiku nebūtu tik traģiska, kā varētu padomāt.

2008. gadā "United States Cyber Consequences Unit" ekspertus lūdza prognozēt iespējamos scenārijus pilnīgas interneta darbības apstāšanās gadījumā.

Borgs un viņa kolēģi analizēja ASV piedzīvoto interneta darbības traucējumu, kas notikuši kopš 2000. gada un to ietekmi uz ekonomiku. Viņi izvērtēja to ietekmi uz 20 visvairāk skartajiem uzņēmumiem, kā arī vispārējos ekonomikas rādītājus, un secināja, ka interneta traucējumu ietekme uz ekonomiku bijusi salīdzinoši neliela.

"Bija uzņēmumi, kas ziņoja par zaudējumiem, kas mērāmi pat miljardos dolāru. Lai arī tādas nozares kā viesnīcu pakalpojumi, lidsabiedrības zaudējumus cieta, tie nekādā gadījumā nebija tik milzīgi," uzsver Skots Borgs.

Borgs ar saviem kolēģiem pētījis arī interneta atslēgšanas ietekmi konkrēti uz kāda uzņēmuma darbiniekiem. Pretēji studentu apgalvotajam, ka "atslēgšanās" visu sabojā, izrādījās, ka interneta pazušanai uz kādu laiku ir pozitīva ietekme. Cilvēki birojos pievērsušies sen atliktiem, taču svarīgiem darbiem, piemēram, dokumentu sakārtošanai.

"Mēs jau jokojoties ierosinājām, ka, ja katru dienu uz pāris stundām izslēgtu datorus, kopumā produktivitāte augtu," stāsta eksperts.

Arī tūrisma nozare netiktu pārlieku ietekmēta, ja runa ir par interneta pazušanu uz pāris dienām. Eksperti norāda, ka lidmašīnas joprojām lidotu, vilcieni arī kustētos, tomēr, ja internets pazustu uz ilgu laiku, tas gan ietekmētu loģistiku. "Uzņēmumiem vajadzētu sagatavot plānu darbības turpināšanai gadījumā, ja ilgstoši nav pieejams internets," norāda Īglmens.

"Reakcija uz interneta pazušanu būtu ļoti individuāla arī šodien," pārliecināts ir eksperts.

Tomēr psiholoģiskie faktori, piemēram, nemiers un vientulības sajūta interneta neesamības apstākļos piemeklēs cilvēkus visos sabiedrības slāņos.

"Lielākā daļa cilvēku internetu lieto, lai komunicētu. Mēs esam pieraduši, ka varam sazināties cits ar citu jebkurā laikā un vietā. Ja šī iespēja pēkšņi tiks liegta, tas ietekmēs mūsu labklājību," skaidro Henkoks.

Visu rakstu lasi Apollo.lv!