Jeb lielākās daļas mūsdienu sabiedrības uzskati. Ja tu piederi subkultūrai, esi tu pats, neglābjami tu daudziem nepatiksi, un tevi salīdzinās ar Annu, Pēteri vai pašmāju Ievu. Bet, ja arī to visu piecieš, vienalga tavi nervi nav nesatricināmi - ja metālistu nosauc par gotu, vai emo par panku, gribās iedot pamatīgi pa tauri. Bez variantiem.
Vai patiešām goti, metālisti ir bāžami vienā maisā ar emo?17
Tātad, manā skolā iet emo subkultūras meitene. Viņa par emo kļuva laikam ap desmito klasi, samērā vēlu, jo daudzas mazākās meitenes, sestklasnieces arī taisa čolkas pāri acīm un liek draugos vai tviterī tekstus: Man ir daudz draugu, kāpēc esmu viena, vai vēl labāka pērle: Man nav īstu draugu, šajā pasaulē tu vari uzticēties tikai sev pašam. Un otrais paraksts ir zem bildes ar viņas draudzenēm, un pēc tam bija lielais žēlošanas maratons komentāros un skolā. Es nesaprotu, kāpēc lai viņas rakstītu tādus tekstus, ja viņām vienmēr ir draugi, nekad nav bijušas vienas, bet vienalga ņaud par dzīves lielo pieredzi? Oki, bet stāsts nav par to. Tātad, emo meitene vidusskolā. Viņai ir patiešām skaista čolka nogriezta. Un melni, gofrēti mati. Taču ar to viss tik sākās: Oho, emo māk arī pozēt! (Kad bij jātaisa portreti skolā) un vēl visādas muļķības. Viņai ļoti patīk Tokio Hotel, tāpēc arī izvēlējos to bildi. Tagad jau kā gads, kā viņa ir emo, un tad skolā parādījās metālists.
Tātad, viņš iesoļoja skolā. Metālists. Kājās melni armijas zābaki, melnas ādas bikses, melna ādas jaka un pusgari melni mati. No kabatas austiņās skanēja Slipknot. Es domāju, ja viņš vairāk runātu, viņš būtu VIP, taču viņš nerunāja ne ar vienu, un mācījās samērā labi. Tad pārējie sāka domāt, ka viņš ir emo, nerunā īpaši, klausās metālu, ir melni mati un ir viens. Lieki piebilst, ikvienam paskatoties uz viņu, uzreiz saprastu, ka viņš ir metālists... Nu jā, un tā mums skolā parādījās divi emo...
Viens sāk ņirgt par citu, un pārējie, bara likumā, rej līdzi. Nekad nesapratīšu. Metālists aizgāja no mūsu skolas, tā arī ar viņu ne reizi neparunāju . Skolotāji atviegloti par to uzelpoja, pārējie viņu apņirdza vēl vairāk ilgi pēc tam vēl.
Emo vēl ir mūsu skolā. Viņa seko citiem, bet nerunā īpaši. Es kādreiz izmantošu izdevību un ar viņu parunāšu, galu galā, vajag būt lielai drosmei, lai parādīsu sevi.
Mana labākā draudzene dzīvo Anglijā. Viņa ir gots. Nopietni. Latvijā viņai nebūtu dzīves, kad es paraugos uz apkārtējiem idiotiem. Nevēlos reklamēt Angliju, jo es mīlu Latviju, bet Anglijā tev paies vienkārši garām, nevis atskatīsies un sāks zviegt. Protams, viņa atbrauc arī uz LV. Mēs abas pastaigājāmies pa Rīgu, viņai melnas laiviņas, melnas zeķbikses, melna kleita, viss melns, izņemot matus. Es biju saģērbusies samērā līdzīgi, bijām Centrāltirgū. Mēs gājām garām vecai tantiņai ļoti cienījamā vecumā un mazai mazmeitai, vai pat mazmazmeitai: Skaties, meitiņ, mīlulīt, neesi kā tās ******, esi godīga. Es zinu, ka neesmu vienīgā, kam tā gadījies.
Man nesen sanāca interesanta diskusija ar metālistu, kura cenšās izveidot grupu. Jap, viņa. Viņa stāstīja, ka sabiedrības attieksme, kā jau varēja gaidīt, ir noraidoša. Pacitēšu šo to: Ļoti bieži metālistus, pankus, frīkus, vai vēl labāk, gotus, bāž vienā maisā ar emo. Vecie cilvēki māca, kā dzīvot pareizi, nebūt tam, kas esi. Man vecāki bieži saka, ka es dzīvē neko nesasniegšu, ja vēlēšos, radīt mūziku. No viņas arī iedvesmojos virsraksta tēmu. Man ir ļoti bieži melanholiskie vakari, kad pārdomāju dzīvi, kāda ir dzīves jēga. Kādu vakaru es par šo arī domāju, un centos saprast, kāda ir tā "pareizā dzīve". Vai patiešām, ja tu sirdī esi metālists vai panks, ir jābūt ar astē savāktiem matiem, nedrīskt ģērbties tikai melnā un pelēkā, un par kosmētiku jāaizmirst? Vai puiši nedrīkst audzēt garus matus, vilkt kerzas un klausīties metālu? Jo tajiem, kas dzīvo "pareizo" dzīvi, piemēram, metalcore izklausās pēc suņu riešanas, nevis dvēseliskas mūzikas? Padomājiet kādreiz par to, kad ir garlaicīgi, vai jākratās kādi 50 km autobusā, laiks paskries ātri, jo par šajām tēmām var tikai domāt un dom
Kādu dienu parakājos internetā, bija jādomā tēma prezentācijai mūzikā. Raksti par ko vien vēlies, pats galvenais, ka ir mūzika. Es, protams, izvēlējos metālu. Rakstīju pa angliski bingā dažādus atslēgas vārdus, jo vēlējos oriģinālu tēmu. Atradu diskusiju ( manuprāt, šādu internetā ir simtiem) par smagā metāla ietekmi uz pusaudžiem un grupām. Kāds gudrinieks, pateica, ka metālisti ir izauguši emo, jo tikai viņi māk spēlēt metālu. Viņa komentārs bija plusotākais...
Es patiešām vēlos cerēt, ka kādu dienu, šie visi cilvēciņi, kuri smagi no**rš citus, sapratīs, ka pasaule nesastāv no viņiem, un ka jāpieņem otrs tāds, kāds viņš ir. Ka vecie cilvēki sapratīs, ka acu lainera un lūpukrāsas uzlikšana nepadara meiteni par ielasmeitu. Ka sabiedrība nemācīs tēlot citus, ideālos cilvēkus, bet mācīs būt sev pašam. Bet laikam vienmēr pasaulē būs tādi cilvēki, kas sauks gotus un metālistus par emo, tikai dēļ tā, ka tas ir kruti un vēlas izrādīt savu gudrības līmeni, nesajēdzot neko no cilvēka būtības.
7. bildei nav nekādas saistības tekstu. Man bija daudzi bilžu varianti izskaņai, bet sapratu, ka vajag kaut ko oriģinālāku Šo rakstu veidoju tieši stundu, kamēr caur simts un vienai mapei izmeklēju bildes un vēlējos ietērpt visu, kas sakāms. Paldies, ka lasīji, un veiksmīgu šo dienu