local-stats-pixel fb-conv-api

Vai darbam skolās un bērnudārzos būtu nepieciešams piesaistīt vairāk vīriešu? Kā4

22 0
Linda Daniela, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore, pedagoģijas doktore

Es piekritīšu, ka Latvijā vīrieši – skolotāji ir vajadzīgi, bet, nevis tādēļ, ka viņi kaut ko dara labāk vai sliktāk, viņi mācības organizē citādāk, un bērniem ir jāredz dažāda prakse.

Lielāks finansējums – vairāk skolotāju un prestižāka profesija

Lai skolotāja profesijai piesaistītu vairāk vīriešu, labvēlīgs risinājums būtu padarīt iespēju strādāt izglītības sistēmā atraktīvu. Pirmkārt, tas nozīmē padarīt to finansiāli pievilcīgu. Savukārt, ja skolās parādītos vairāk vīriešu, ko stimulētu atalgojuma pieaugums, mainītos arī attieksme pret profesiju. Otrkārt, svarīgi veidot sabiedrisko domu, ka strādāt skolā ir forši. To var panākt, radot pozitīvus stāstus par foršiem skolotājiem, kas šo profesiju ir izvēlējušies, un akcentēt pozitīvo, ko tas dod visai sabiedrībai. Treškārt, jāmazina stereotipi par skolotāja profesiju. Šeit līdzētu gan viss iepriekš minētais, gan arī dažādas sociālas akcijas, reklāmas, filmas, projekti u.c.

Daudz ir izskanējuši stereotipi: strādāt skolā ir stulbi, strādājot skolā, Tu nevari uzturēt ģimeni, ja Tu strādā skolā, Tev pilnīgi noteikti kaut kas nav kārtībā ar galvu vai seksuālo orientāciju. Šie stereotipi ir gan Latvijā, gan arī citās valstīs, tiesa, mazāk izteikti.

Vīrieši tiek uztverti kā vērtīgāki

Ja paskatās, cik skolās strādā vīriešu un cik – sieviešu, nav nekāds jaunums, ka vairāk ir sieviešu. Savukārt, ja salīdzina vadošos amatus skolās, tad tie ir skolu direktori, tie ir izglītības pārvalžu vadītāji, tie ir arī rektori. Tur jau parādās lielāka vīriešu proporcija. Tas liecina par to, ka vīrieši pa karjeras kāpnēm tiek izvirzīti ātrāk, kā tas ir minēts Kristīnas L. Viljamsas (Christine L. Williams) pētījumā. Varbūt tāpēc, ka vīrieši izglītībā ir retums, tādēļ kā retums viņi, iespējams, sabiedrības acīs tiek uzskatīti par labākiem… Es nezinu. Ārzemēs ir pētījumi par to, ka viņi tiek izvirzīti vienkārši tāpēc, lai izglītības sistēmā būtu vīrieši, lai viņus tajā noturētu. Tā viņiem būs augstāks statuss un augstākas finansiālās iespējas.

Kā palielināt vīriešu - skolotāju - skaitu? Paskatoties, kas notiek citās valstīs, ir apspriesta pozitīvā diskriminācija, proti, kaut kādu bonusu sniegšana vīriešiem par to, ka viņi strādā skolā, bet šīs idejas pēc tam ir izgāzušās. Pozitīvā diskriminācija atgriežas pret sievietēm, turklāt tai nav īsta pamatojuma.

Sociologi ir izpētījuši, ka tās profesijas, kurās strādā sievietes, ir mazāk apmaksātas. Tā tas ir. Bet vēl ir otrs aspekts. Sociologs Filips N. Koens (Philip N. Cohen) izpētījis, ka sievietes veiktais darbs sabiedrībā tiek uztverts kā mazāk vērtīgs. Piesaistot vairāk vīriešu šajā profesijā, tiek pateikts, ka šī ir vērtīga profesija, ka tā ir labāk jāapmaksā.

Klasē, kurā māca vīrieši, zēniem atzīmes uzlabojas

Tomass Dī (Thomas Dee) Stenfordas universitātē veica pētījumu ar 20 tūkstošiem pamatskolas skolēnu, un viens no viņa galvenajiem secinājumiem bija, ka klasēs, kurās māca vīrieši, labākas sekmes ir zēniem, savukārt klasēs, kurās māca sievietes, labākas sekmes ir meitenēm. Viņš izsaka secinājumu, ka tie ir mācīšanas stili, turklāt tam ir bioloģisks pamatojums – sievietes runā, virza domu, kā arī organizē informāciju citādāk, līdz ar to meitenes var pieslēgties tam, ko stāsta skolotāja, izprast to labāk. Vīrieši strādā atbilstoši savam domu gājienam, puiši to spēj labāk uztvert, savukārt vīrietis - skolotājs labāk spēj izprast, ko tieši nesaprot zēni.

Manis apskatītajos pētījumos neapstiprinās apgalvojums, ka sievietes ir empātiskākas, tāpēc var būt labākas skolotājas. Sievietes gan organizē dažādas aktivitātes, piemēram, sievietēm jau tradicionāli un bioloģiski vieglāk padodas darīt vairākas lietas vienlaicīgi. Vīrieši, savukārt, pieslēdzas vienai lietai. Viņi to dara labi, bet koncentrējas tikai uz vienu. Tādā veidā viņi arī organizē aktivitātes. Ja vīrietis strādā ar bērnu grupu, tad visi dara kaut ko vienu, savukārt sievietes organizē dažādus subprojektus. Vai tas ir šausmīgibūtiski? Es domāju, ka nē, daudz svarīgāk, lai bērni izjūt atšķirības, ka var strādāt dažādi. Pēc būtības jau mēs visi esam vienādi. Tā filozofiski, cilvēciski, mēs esam līdzvērtīgi, bet ir kaut kādas lietas, kas mums jāņem vērā.

Mācību process – piemērots meitenēm

Maikla Tompsona (Michael Thompson) veiktajā pētījumā ir apgalvots: ja vīrieši strādā skolās, tad preventīvi tiek veiksmīgāk nodrošināts, ka ir mazāks skolēnu atbirums (drop out). Tas ir, tādēļ, ka izkrišanano skolas vairāk skar puišus, līdz ar to, ja šis pedagoģiskais process ir tāds, kurā vairāk tiek ņemtas vērā puišu intereses un viņu uzvedības problēmas, tad puišiem ir vieglāk labi mācīties. Uzvedības problēmas arī vairāk tiek skaitītas kā puišiem raksturīga problēma, bet kāpēc tā ir? Mācību process ir sieviešu orientēts pēc tā, kā mēs vadām stundas un aktivitātes, kā mēs sadalām uzmanību un kā mēs reaģējām uz uzvedības pārkāpumiem. Dažkārt puišu uzvedība, kas ir normāla viņu vecumposmam, viņu fizioloģiskajām vajadzībām pakustēties, tiek definēta kā problēma. Tad, ja Tu cilvēkam definē, ka viņam ir problēmas, protams, viņš skolā nejūtas labi, un tas var novest pie izkrišanas no skolas.

Skolotāji daļēji aizpilda vīriešu trūkumu ģimenēs

Vīriešu nozīme skolās ir nozīmīga arī tamdēļ, lai kaut kādā mērā aizpildītu vīriešu trūkumu ģimenēs, jo Latvijā ir ļoti daudz šķirtu ģimeņu. Skolas laikā pusaudži meklē savu lomu, savu identitāti, viņi grib ar kādu identificēties. Jaunieši, protams, negrib identificēties ar sievietēm skolotājām. Šis lomu modelis ir svarīgs. Šķirtajās ģimenēs bieži vien sanāk ļoti maz komunikācijas ar vīriešiem. Puišiem ir jāiemācās, kā rīkojas vīrietis, kā viņš reaģē stresa situācijās, kā viņš komunicē, papildus tam visam, viņi arī redz, ka būt par skolotāju ir o.k. Tas pats attiecas uz meitenēm. Ja meitenes ir kopā tikai ar sievietēm, arī viņas neredz dažādās vīriešu lomas, viņas neredz, ka vīrieši var būt arī vāji, viņi var būt dažādi. Viņām pret vīriešiem veidojas nereālas ekspektācijas. Tad rodas šie sapņu stāsti par prinčiem baltos zirgos, un neviens jau realitātē nevar piepildīt to sapņu prinča tēlu. Faktiski, veidojas sniega bumbas efekts. Īstenībā, tam ir ļoti liela ietekme, kaut tā loma, protams, ir neapzināta.

Ja skolā māca tikai sievietes, tad pamazām veidojas izjūta, ka visus sarūgtinājumus, kas dažkārt skolā rodas, rada sievietes. Tas nav pozitīvi ne puišiem, ne meitenēm.

Kādēļ uzvedības problēmas biežāk pamanāmas zēniem?

Es neatradu tādus pētījumus, kuros pierādīts, ka vīrieši strādā labāk, bet, ja paskatītos statistiku, kas notiek Latvijas skolās, mēs varētu teikt, ka meitenēm ir labāki sasniegumi.

Ja mēs runājam par uzvedības lietām, tad puiši uzvedas citādāk. Tas jau ir raksturīgi no mazām dienām, meitenēm labāk attīstās sīkā muskulatūra, puišiem – lielā, tas nozīmē, ka viņiem vajag vairāk kustēties. Iztēlojamies skolas procesu, ko mēs darām? Mēs sēžam, lielā muskulatūra nekustas, mēs ar sīkajiem pirkstiņiem ņemamies. Tādā veidā mēs atbalstām meitenes. Tanī brīdī, kad puikas vairs nevar izturēt, viņi sāk kustēties, un mēs tās saucam par uzvedības problēmām. Otra lieta ir uztveres īpatnības. Meitenēm ir raksturīgi, ka mēs vairākas lietas varam uztvert vienlaicīgi, savukārt puišiem ir secīgā uztvere. Piemēram, skolotāja klases priekšā runā, zēns kaut ko sākumā ir dzirdējis, sapratis, uztvēris, viņš sāk domāt, bet tālāk viņš vairs nedzird! Tātad, ja zēns skolotājai jautā, kas bija tālāk jādara, tiek pieņemts, ka viņš atkal neklausījās, ka viņam ir uzvedības problēma. Netiek ņemts vērā, ka viņam ir atšķirīga informācijas organizēšana. Mēs neņemam vērā viņu atšķirības. Vīrietis, iespējams, to visu izdara citādāk.

22 0 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Izmantotie avoti:
http://e-klase.lv
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 4

0/2000

Pilnībā piekrītu, bet tas ir arī atkarīgs no paša cilvēka, ja māca tikai ,jo tas ir darbs nekas labs nesanāks. 

Bet manā bijušajā skolā bija vēstures pasniedzējs, ļoti labs, 2 gadu laikā klasi ar 30 skolēniem ,kur lielākā daļa bija zēnu ,uzlaboja klases vidējo atzīmi no 4-5 uz 7-8.  Ja beidzot 9 klasi lielākajai daļai matemātikā bija knaps 4, tad 11-12  četrinieku vispār nebija, un tā tas bija visos priekšmetos.

Tākā jā - skolotājus - vīriešus mums vajaga.

1 0 atbildēt

Labs raksts, atceros, ka man likās interesantāk iet uz stundām, kur skolotāji bija veči. Savādāk jau tās učenes bija apnikušas. Ar skolotāju - stiprā dzimuma pārstāvi - varēja visu daudz labāk iemācīties, viņi mācīja daudz interesantāk un varēja arī kopā ierēkt. emotion

1 0 atbildēt
Man pat sanāca tā ka ir bijuši vairāki klases audzinātāji un mums bija sākumā sieviete skolotāja bet kad viņa mums pamācīja kādu laiku viņai piedzima sikai un tad 2 gadus mums mācīja vīrietis tagad kad tā sieviete ir atpakaļ neviens viņu vairs neuztver nopietni bet tagad jau atkal skolotāja ir boss kas jāklausa. Es zinu ka labāk tomēr ir kad vīrietis māca jo tad pat klases vakari ir savādāki un viss pārējais arī.
0 0 atbildēt
In
0 0 atbildēt