Man ir skumīgi apzināties to, ka mūsdienu neatkarīgā Latvija degradējas un iet uz leju pilnīgi visās jomās un tas, ka mūsu valsts faktiski ir iznīcināta. Būsim reāli, mēs neesam, neatkarīga, demokrātiska valsts par kādu sapņojām. Mēs esam nosacīti brīva valsts, valsts nosaukums tik vien palicis. Kas par to liecina?
1) Lisabonas līguma ratificēšana, to pat kārtīgi neizlasot,bet kurā paredzēts, ka vismaz 75% Latvijai svarīgu lēmumu turpmāk tiks pieņemti Briselē.Ja šie likumi netiek pildīti, tiek pielietotas dažādas ekonomiskās sankcijas.
2) Starptautiskie aizdevumi, kas Latviju padara par parādu vergu. Valdības pilnvarošana parakstīt slepenas saistības ar SVF, tās pat neizlasot
3)Monetārās politikas ieviešana. Latvijā ir ieviests eiro, tātad Latvija ir zaudējusi kontroli par savu monetāro politiku.
Manuprāt, par iestāšanos ES ir vainīgas abas puses, gan valdība, gan tauta. No valdības politikāņiem tika sludināts klajš populisms, par to, ka mēs tikai iegūsim stājoties ES, būs Eiropas līmeņa algas, dzīves līmenis, ražošana utt., bet negatīvā puse tika pilnīgi noklusēta vai nemanāma uz populisma fona. Rezultātā tauta uzķērās uz kārtējiem solījumiem, nobalsojot par iestāšanos ES 67% balsstiesīgo, neizvērtējot nekādus riskus un to, ko no mums prasīs pretī esot šajā savienībā. Un tā ir realitāte, ka mūsu valsts ir gājusi tikai uz leju, to redzam ikdienā.
Vai tad mēs šobrīd dzīvojam uzplaukstošā valstī? 9,5 miljardu eiro mums ir parāds,500 tūkstošu izbraukušo, 400 tūkstoši iedzīvotāju pakļauti nabadzības riskam, tagad esam minimāli uz tautas un izbraukušo cilvēku rēķina atkopušies un uzreiz mums vajag stāties Eirozonā, kas atkal prasa milzīgus finansiālus izdevumus, vai tā ir attieksme pret valsti? Mēs visi esam vergi, dzīvojam totālā verdzībā, jo, kam tu esi parādā , tā vergs tu esi, līdz parāds netiks atdots. Mūsu maksātā nauda nodokļos daļa aiziet uz ES un SVF kā procentu maksājumi, vai tas ceļ valsti? Nedomāju viss. Protams, var oponēt, ka ES dod finansējumu dažādām nozarēm, bet tās izskatās pēc drupačām no kunga galda, salīdzinājuma ar to, kāda iznīcība te notikusi.
Kļūst ar vien ļaunāk, valdošā vara un ES iznīcina ne tikai ekonomisko situāciju, bet arī morāles principus. Radās skandāls, par šīm grāmatām bērnudārziem „Diena kad Kārlis bija Karlīna” un „Diena kad Rūta bija Rihards” , ko izdevusi Labklājības ministrija (Links Avotā). Mani šokē fakts, ka faktiski neviens no valdības, pat ne Nacionālās apvienības pārstāvji, kas sevi pozicionē kā patriotus un ģimenes vērtību aizstāvjus, pat ne baznīcu konfesiju vadītāji. Neviens no šiem vīriem (nesaukšu nevienu konkrēti vārdā) neiestājās kategoriski pret. Nav mums vīru ar mugurkaulu, kas skaidri un gaiši pateiks: „Nē, tā , nebūs!”. Notika visāda spriedelēšana, filozofēšana interneta rakstos, „vai tad tik traki” utt. Šīs morāles vērtības sāk graut jau no mazotnes, bērnudārza vecuma bērniem un tas viss notiek valstiskā līmenī un tā jau ir traģēdija.
Kā arī ārlietu ministrs Rinkēvičs ir atzinies, ka ir gejs.
No vienas puses mēs valsts svētkos dziedam „Dievs svēti Latviju”, bet ikdienā darām visu pretēji, pieļaujot homoseksuālistu gājienus, apšaubāmu materiālu izplatīšanu bērniem. Kādu svētību un saprātu tad mēs varam saņemt? Ko es ar to vēlējos sacīt, ja mēs nesāksim ar morāles, tiesiskuma un dabisko vērtību jautājumiem, tad mēs nekur netiksim.
