Vadītājs ieraudzīja līdz pusei ar asinīm notraipījušos meiteni...7
Šis stāsts ir atgadījies kādam Kanādas pilsētas Prins-Džordžas iedīvotājam. Rāmā pēcpusdienā Andžela Šimanski brauca ar mašīnu pa kalnu ceļiem kopā ar saviem bērniem: 5 gadus veco Leksi un 3 mēnešus veco Pēteri. Pedējā laikā sieviete jutās ļoti nogurusi, jo jaundzimušais bērns viņai atņēma daudz enerģijas. Arī tad Andžela bija ļoti nogurusi. Acu plakstiņi sievietei škita piepildīti ar svinu, un tikai uz brīdi viņu pārņēma miegs. Šis brīdis kļuva liktenīgs…
Automašīna zaudēja kontroli un slīdēja pa ceļu uz leju taisni bezdibenī! Automašīna pārsvēras pār gandrīz vertikālu nogāzi. Pēc 12 metru lidojuma uz leju, auto ietriecās kokā un karājās virs bezdibeņa…
Krišanas laikā Leksija aizvēra acis, un, kad tās atvēra, ieraudzīja, ka auto karājās pār kraujas malu. Blakus bērnu krēslā raudāja mazais Pēteris un māte bija bezsamaņā. Meitenīte tika cauri tikai ar nelielām skrambām un zilumiem.
Auto ceļš palika kaut kur augšā, un no tā nebija iespējams redzēt avarējušo automašīnu. Tad meitene nolēma vērsties pēc palīdzības. Viņa izkāpa no avarējušās automašīnas un uzkāpa pa stāvo, akmeņaino nogāzi. Tikusi uz ceļa, Leksija izmisumā māja pretim braucošajam auto. Vadītājs apstājās un uzreiz izsauca neatliekamās palīdzības dienestus.
Ierodoties notikuma vietā, pirmais, ko ārsti izdarīja- palīdzēja cietušajai meitenei. Tomēr cietušais auto ar māti un brāli bija gandrīz neaizsniedzams! Glābējiem nācās izmantot virves, lai izceltu māti un zīdaini. Bērnam tika konstatēta smadzeņu asiņošana, bet mātei mugurkaula trauma, tāpēc viņus ar helikopteru nogādāja slimnīcā.
Par laimi, Andželas un Pētera dzīvības netika apdraudētas, un viņi ir uz atlabšanas ceļa. Zēns ir gandrīz pilnībā atguvusies un viņa māte vēl pavadīs kādu laiku slimnīcā. Ārsti norāda, ka viņiem izdevas laikus sniegt palīdzību. Nedaudz vairāk laika, un mātes un dēla dzīvības praktiski nebūtu iespējams glābt…
“Tas ir brīnums! Es nespēju noticēt, ka mana mazā Leksija varēja glābt mūs. Es esmu lepna par manu mazo meitiņu, un es vienmēr atcerēšos viņas varoņdarbu!”stāsta Andžela Šimanski.
Piecgadīgā Leksija rīkojās kā īsta varone!