Eksistē daudz meditācijas veidu un
tie visi iedalās, atbilstoši kādam no sekojošiem tipiem - koncentrēšanās vai apcerei.
Transcendentālā meditācija būtiski atšķiras no šīm metodēm.
Koncentrēšanās paņēmieniem ir jākoncentrē, jāfokusē prāta uzmanība uz domu vai objektu, uz mūziku vai elpu..
Šāda prāta fokusēšana kavē tā dabisko kustību, kas rada zināmu spriedzi.
Apceres paņēmieni ietver domas par kaut ko, piemēram, par kādu apgalvojumu, filozofisku koncepciju vai arī jūs iztēlojaties jūru, mežu…
Lai ko jūs domātu, tas vienmēr notiek jēdzieniskā satura līmenī. Jūs vienkārši peldat prāta virspusējā līmenī, paliekot kopā ar iztēloto objektu.
Koncentrēšanās meditācija un apceres meditācija vienmēr uztur apziņu prāta virspusējā līmenī, mācot to sasniegt kaut ko konkrētu.
Prāts ir aktīvs, prāts domā un virza uzmanību.
Šīs metodes neļauj prāta patiesajai dabai noteiktos apstākļos kļūt mierīgākai un brīvākai.
Latīņu vārds «transcend» nozīmē «aiziet aiz», un «meditācija» nozīmē «pārdomas».
Tādēļ «Transcendentālo meditāciju» var tulkot kā «aiziet aiz domāšanas robežām».
Transcendentālās meditācijas laikā mūsu prāts konsekventi uztver arvien smalkākus domāšanas līmeņus un galu galā pārspēj domu, tas ir, pārsniedz to, paliekot bezgalīgākajā, vismierīgākajā stāvoklī, uztverot domas avotu.
