Nāves mašīna - Londonas zinātniskajā muzejā.
Neliels gabals no koncentrācijas nometnes kartes.
Nāves mašīna - Londonas zinātniskajā muzejā.
Neliels gabals no koncentrācijas nometnes kartes.
Sieva tur sava mirušā vīra roku, pēc motocikla avārijas.
Acīmredzot, kāds ir padomājis par tiem, kas domā nolekt, uztaisot pašnāvību. (kreisā pusē, uzraksts.)
Naktskluba stāva plāns, kur tiek attainots, kur mira cilvēki un numuri apzīmē cik ir bijuši mirušie katrā vietā.
Labākais draugs. Uz mūžiem.
Šīs acis redzēja kodolieroču sprādzienu.
Mazā meitenīte nepaspēja dabūt tīru un svaigu ūdeni, viņa skrien pakaļ mašīnai, cerēdama, ka paspēs panākt.
Desmitgadīgas meitenītes no Sīrijas zīmējums, attainojot kā izskatās viņas pilsēta.
padomāt par ko?
stuff like that happens all the time! thinking about it won't do shit!!!
"Come here sit with me quietly I'll tell you how my world could be But words change nothing, actions do And so I sit here completely mute and lonely"
Cik labs teksts, liek tiešām aizdomāties. Iesaku nevis vienkārši izlasīt, bet vairs nekad to neatkārtot.
Not to be a dick, but... Padomāt, nu ko jau kārtējo reizi apzināties, ka esam gaļas piciņas ar mazliet kauliem lai to saturētu kopā, vēlreiz pārvērtēt jau izspriestu vērtību skalu? Tas viss jau ir zināms, jā varbūt veiksmīgi piemirstam ikdienas troksnī, bet es personīgi izvēlos ikdienas troksni, nevis atkal atcerēties un iekrist maģiskajā aplī ar apziņu, ka tikai ātrāk pārvērsties par kompostu.
Ultimately, that is the purpose, yes, just it's quite complicated to live with concentrating on it.
Vairāk tādus rakstus! Un tas taču jau sen zināms, ka nav labā bez sliktā; baltā bez melnā, laimes bez bēdām...
Visas bildes sirdi plosošas bet 6tajā bildē pat uz asaru vilka. Aizkustinoši.