Tibetas mastifs ir majestātisks, spēcīgs, liela auguma suns ar apjomīgu kažoku, izteiktām krēpēm un ievērojamu, kuplu asti, kuru tas lepni tur, paceltu virs muguras.
Tibetas Mastifi!!!(Ar Aprakstu)7
Vienmēr jāatceras, ka gadu tūkstošos izkoptais šķirnes pamatuzdevums ir – SARGĀT, tālab arī šķirne ir veidojusies tā, lai varētu netraucēti un ar lielāko atdevi pildīt savu galveno pienākumu. Tibetas mastifs vienmēr ir radis pats pieņemt lēmumus un paļauties tikai uz savu viedokli. Pateicoties suņa apbrīnojamajai intuīcijai un spējai noteikt cilvēkus, kam ir slikti nodomi, bieži vien, lai arī saimnieks domā citādāk, viņa viedoklis arī ir pareizais.
Arī Tibetas mastifa kažoks ir ideāli piemērotas viņa pamatuzdevumam. Ziemā tas ir bagātīgs ar biezu pavilnu, atgrūž mitrumu, netīrumus un pasargā no liela aukstuma. Iestājoties pavasarim un siltākam laikam, suns pielāgojas un lēnām atbrīvojas no savas krāšņās rotas. Ja ziemā kažoks īpašas rūpes neprasa, tad šajā laikā gan apmatojumam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība: nepieciešams vairāk uzmanības un laika veltīt ķemmēšanai un kažoka kopšanai. Atkarībā no apmatojuma veida, ķemmēšana var būt nepieciešama, sākot no 1x nedēļā līdz pat 1x dienā. Tā kā ziemas kažoks ir patiesi iespaidīgs, tad jārēķinās, ka spalvas maiņa prasīs zināmu laiku, parasti tā aizņem 2-3 mēnešus. Toties vasaras karstumu suns sagaidīs ļoti pieticīgā „apģērbā” un jutīsies komfortabli pat īpaši karstās dienās. Vasaras beigās, tuvojoties rudenim, Tibetas mastifs sāk gatavoties ziemai un rūpīgi audzē atpakaļ savu skaisto kažoku.
Lai gan pret svešiniekiem Tibetas mastifs dažkārt spēj kļūt agresīvs, pret saviem ģimenes locekļiem viņš ir apbrīnojami mīlošs, uzticīgs un pacietīgs. Vislabāk Tibetas mastifs jūtas savā teritorijā, tomēr patiesi laimīgs viņš ir tikai kopā ar savu ģimeni, vislabāk, ja cilvēku kompānijā var atrasties pēc iespējas ilgāk. Būdams mierīgs suns, viņš neprasīs nepārtrauktu cilvēku uzmanību un aktīvas nodarbes. Visdrīzāk Tibetas mastifs klusītēm snaudīs, būdams laimīgs, ka ir iespēja būt blakus cilvēkiem un justies kā pilntiesīgs ģimenes loceklis. Visdrīzāk lielāku paklausību Tibetas mastifs izrādīs vienam cilvēkam, bet vienlīdz stipri viņš ciena un klausa visus ģimenes locekļus, tai skaitā arī bērnus.
Tibetas mastifs ir jāsāk audzināt jau kopš agras bērnības. Vislabāk to darīt ar rotaļu palīdzību, taču dažkārt vietā būs ļoti stingrs, pat kategorisks aizliegums. Tibetas mastifs ļoti ātri apgūst visas komandas, taču spītīgā un ietiepīgā rakstura dēļ viņš ne vienmēr gribēs tās pildīt. Ja saimnieks spēs atrast pareizo pieeju un motivāciju, tad apmācība būs ļoti viegla, tomēr vienalga allaž ir jārēķinās, ka pieaudzis suns reti atsauksies uz pirmo, otro un pat trešo saucienu, kā arī uzskatīs, ka komanda „blakus” ir izpildīta arī tad, ja suns atrodas trīs metru attālumā. Šīs un vēl neskaitāmas rakstura iezīmes un uzvedības nianses ikdienā nesagādās grūtības, ja savlaicīgi veltīsiet laiku kucēna apmācībai un socializācijai.