PCTVL savukārt uzskata, ka pietiek ar pārsimts tūkstošiem krievu Latvijā un dažiem miljoniem Rietumeiropā, lai pieprasītu Eiroparlamentā oficiālu statusu krievu valodai. Krievi savukārt negrib atvērt skolas Maskavā ne tatāriem, ne ukraiņiem, jo tāda politika būtu vērsta pret gadsimtiem valdošo impērisko tendenci pārkrievot visas Krievijas tautas.. Šāda dubultmorāle var stipri kaitēt Ždanokas centieniem aktivizēt Maskavas piekto kolonu, mākslīgi sastiķējot tā saukto Eiropas Krievu partiju. Izskatās, ka vēsture atkārtojas kā farss, jo tā kā Francijā vai Vācijā dzīvojošie krievi nesteidzas pievienoties Maskavas projektam, galvenie ,,krievi” atkal būs tie paši Plinners, Ždanoka un itāļu komunists Giulieto Chiesa. Gandrīz, kā kādreiz Vācijas galvenā revolucionāre bija no Polijas iebraukusī Roza Luksemburga. Ja PCTVL izpratnē vienota politiskā telpa esot no Lisabonas līdz Vladivostokai, tad Ždanokai, kā visu apspiesto tautu aizstāvei, vispirms būtu jāatbalsta tatāru prasība, nevis tikai jākultivē lielkrievu ambīcijas.
Maz ticams, ka Ždanoka atbalstīs tatārus un ukraiņus, jo PCTVL savā EP vēlēšanu programmā raksta, ka nezin kapēc, tās galvenais uzdevums būšot aizstāvēt tikai Eiropas krievu intereses. Ždanoka vairākās valstīs vēl esot arī atbalstījusi antifašistiskās kustības. Tiek gan noklusēts, vai galvenajā valstī ar vienas partijas diktatūru un fašisma pazīmēm, kur sistemātiski nogalina ārzemniekus un citādi domājušos- Krievijā, arī ir saņemts atbalsts no PCTVL. Visticamāk, ka ne, jo citādi FSB ātri parādītu šādiem ,,antifašistiem”, kā krievi mīl teikt, kuzkina māti.
Protams, ka tatāri ar savām prasībām uzradās nelaikā un stipri atmaskos PCTVL un Ždanoku, parādot viņu liekulību un iztapību Kremlim, kura plānos nekad nav bijušas rūpes par mazo Krievijas tautu nacionālo interešu aizsardzību. Par kuriozo faktu, ka no Latvijas Eiropas parlamentā iekļuvusi deputāte, kuras galvenais uzdevums ir ,,tuvināt ES un Krievijas pozīcijas”, mums jāpateicas Jaunajam Laikam un Kalnietes kvēlajam aicinājumam Saeimā speciāli mainīt likumdošanu par labu Ždanokai, kura puča laikā izcēlās ar savu naidu pret Latvijas valsti un latviešu tautas neatkarības centieniem.
