Suņiem patīk ēst zāli, bet ne tādu iemeslu dēļ, kā tu domā5

Kāpēc tad suņi ēd zāli?

Daudzi cilvēki domā, ka suņi ēd zāli, kad viņiem sāp vēders, jo uzskata, ka zāle izraisa suņiem vemšanu. Diez vai tas ir īstais iemesls. Pētījumā ar 12 suņiem, kuri katru dienu ēda zāli, tika konstatēts, ka vemšanas epizožu bija maz, un tās notika pēc tam, kad suns bija paēdis.

Turklāt ja sunim ir viegli kuņģa-zarnu trakta traucējumi apēstā dēļ tad ir mazāka iespēja, ka suns ēdīs zāli nekā tad, ja tas pieturas pie ierastās diētas.

Citas teorijas ietver to, ka suņi ēd zāli, jo viņi vēlas caurejas līdzekli vai ka tā nodrošina viņu uzturā nepieciešamās šķiedrvielas.

Tāpat kā iepriekš apspriestā vemšana, lielākajai daļai šo teoriju ir maz vai nav zinātnisku pierādījumu. Piemēram, iepriekš minētajā pētījumā ar 12 suņiem visi bija attārpoti un tiem nebija iepriekšēju gremošanas problēmu. Tomēr visi 12 joprojām ar prieku ēda zāli (709 reizes).

Galvenais atklājums bija tāds, ka tad, kad suns vēl nebija paēdis ikdienas maltīti, viņi biežāk ēda zāli. Īsāk sakot, jo izsalkušāks suns, jo lielāka iespēja, ka viņi ēdīs zāli.

Atbilde uz jautājumu, kāpēc jūsu suns ēd zāli, var būt vienkārši: tāpēc, ka viņiem patīk. Jūsu sunim var būt garlaicīgi, un košļāt zāli ir kaut kas, ko var darīt.

Varbūt jūsu sunim vienkārši patīk ēst zāli. Zāles noraušana no zemes var sniegt gandarījumu. Zāles tekstūra un garša piedāvā kaut ko atšķirīgu no tā, ko viņi parasti ēd. Jūs pat varat pamanīt, ka noteiktos gadalaikos viņi dod priekšroku zālei; varbūt svaiga pavasara zāle ir iecienīts gardums.

Vai ir kāds iemesls, kāpēc nevajadzētu ļaut sunim ēst zāli?

Jā, tādi ir vairāki. Pirmkārt, jūs, iespējams, nevēlaties, lai suns noēstu kaimiņa nevainojami noformēto grezno zālienu. Tomēr vēl svarīgāk ir tas, ka zāli dažreiz apstrādā ar herbicīdiem. Iespējams, ka zāle vietējā parkā ir apstrādāta vai apsmidzināta.

Zālāju ķimikālijas bieži tiek konstatētas zālienā līdz pat 48 stundām pēc to pielietošanas, un tās ir konstatētas arī to suņu urīnā, kuriem ir pieejama šādi apstrādāta zāle.

Pētījumi liecina, ka var būt saikne starp urīnpūšļa vēzi suņiem un herbicīdu iedarbību.

Faktiski suņi var pat darboties kā apsargi; tāda pati ķīmiskā iedarbība parādās suņu un cilvēku urīnā, kas dzīvo vienā vidē.

Ja herbicīdi tiek lietoti uz personīgā zāliena, pirms pielietošanas noņemiet suņa rotaļlietas, barību un ūdens traukus.

Vajag pārliecinieties, vai pesticīds ir pilnībā izžuvis, pirms suns tiek palaists atpakaļ zālājā, un noteikti vajag pārbaudīt, kāds ir pesticīda žūšanas periods.

Tas jo īpaši attiecas uz granulētiem pesticīdiem vai mēslošanas līdzekļiem, kas iesūcas augsnē, jo tiem var būt nepieciešamas 24 stundas vai ilgāk. Ja vēlaties vēl vairāk samazināt risku, labāks risinājums var būt ravēšana ar rokām.

Izņemot zāli, daudzas lapas, ziedi un ogas no parastajiem augiem var būt toksiskas sunim. Tas ietver tādus augus kā oleandrs un arumlilija; pat oregano un lauru lapas var izraisīt vemšanu un caureju suņiem.

Viena no labākajām lietām, ko varat darīt sava suņa labā, ir izvest to pastaigā. Ja viņi pa ceļam apēd zāli, ar nosacījumu, ka tā nav apsmidzināta ar herbicīdu, nav par ko uztraukties.

Neuztraucieties, ja suņi laiku pa laikam vemj. Tomēr, ja ir nopietnāka vemšana vai caureja, lūdzu, konsultējieties ar veterinārārstu.