Visvisādas nopietnas nepatikšanas piemeklē ne tikai Latviju. jautri reizēm iet arī citur- turklāt tā, ka gan bagātie, gan nabagie saķer galvu un brēc WTF!!!???Kā gan tas varēja gadīties!!!???
Sūdi valsts mērogā16
Lai cik tas neticami nebūtu, 2011. gadā Norvēģiju piemeklēja sviesta krīze.Tā tika skaidrota ar sauso vasaru, kādēļ bija mazāk lopbarības un mazāk sviesta. Tā kā norvēģi uz Ziemsvētkiem ir pieraduši cept septiņus dažādus cepumu veidus, decembra vidū sviesta paciņas cena jau bija $50 un turpināja kapt. laimīgie sviesta īpašnieki sviestu pardeva interneta izsolēs- normali tobrīd bija $100 par 450 gr sviesta. Kaimiņos, Zviedrijā pamanīja, ka sviesta pardosanas apjoms ir sakāpis par 2000%, un tika ievērota šī buma saistība ar norvēģu parādīšanos veikalos.Parādījās tāds noziegums ka sviesta kontrabanda, kurā tika pieķerti zviedri un krievi.Pieprasījumu pēc sviesta vēl uzkurināja arī strauju popularitāti iemantojusī diēta, kurā bija mazs ogļhidrātu līmenis, bet augsts tauku saturs.
Tādi jautri 2011.gada Ziemsvētki troļļiem..
1973 gada decembrī TV žurnālists Džonijs Kārsons nobiedēja amerikāņus, brīdinot, ka valstī sakušas smagas problēmas ar tualetes papīru.Letticīgie pircēji metas uz veikaliem un veikali strauji pacēla tualetes papīra cenu. Par laimi, krīze beidzās nakošajā vakarā, kad Kārsons paskaidroja, ka tas bija tikai joks. Bet!! Tas nebija vienīgais ar tualetes papīru saistītais ekscess šajā gadā! Okeāna otra pusē Japanas valdība bija satraukta par arābu- Izraēlas karu- Japāna bija stipri atkarīga no Tuvo Austrumu naftas. Viens no Japānas ministriem 31. oktobrī, uzstājoties pa TV palūdza, lai japāņi ir taupīgāki ar tualetes papīru. Tā bija sliktākā lieta, ko viņš jebkad bija izdarījis. Nākošajā dienā simtiem cilvēku Osakā stāvēja rindās pie veikaliem un pirka...un pirka...un pirka tualetes papīru. Kad to parādīja ziņās, Osakai sekoja visa pārējā valsts. Turpmākie aicinajumi nomierināties neko nedeva- cilvēki pirka tualetes papīru, cik vien varēja. Vairums japāņu bija nodrošināti ar tualetes papīru gadiem uz priekšu.
Mjanma (kuru agrāk sauca par Birmu) ir valstiņa, kura jūt ļoti lielu nepieciešamību pēc ekonomiskas attīstības. Un vēl ta ir valsts, kur cilveki vēl vairāk neuzticas bankām kā Latvijā. Un vēl mazak mjanmieši uzticas bankomātiem. Faktiski, bankomātu valstī nebija līdz 2013. gadam. Starptautiskās sankcijas, kuras tur tika ieviestas militārās diktatūras dēļ, neļāva darboties kompānijām «Visa» un «MasterCard» . Bankās valdīja šausmīga korupcija un cilvēki uzpirka banku darbiniekus, lai no bankām dabūtu laukā savu naudu.
Ta visa rezultāta mazāk kā 10% Mjanmas iedzīvotaju ir savs rēķins bankā. Cilvēki vienkārši neiemaksā bankā skaidro naudu. Un īstenība problēma ir vēl lielāka- kārtīgs mjanmietis atzīst tikai tādu naudu, kura ir ideālā stavoklī. Saburzītu un nosmēretu naudu neviens negrib ņemt, tapēc naudas maciņa vieta kalpo grāmatas. Tiesa, pašreiz tiek darīts viss, lai cilvēki beidzot sāktu atzīt bankas un normāli izmantotu to pakalpojumus.
Via valstī var radīt problēmas tas, ka trūkst ...cūkas saru? Izrādās, ka var! 1944. gadā Austrālija uzsāka plašu leto dzīvokļu celtniecības programmu. .Un pēkšņi radas smaga problēma- trūka krāsotāju otu. Un otu trūka, jo trūka cūkas saru, no kuriem tolaik darināja valstiski nepieciešamās pindzeles. Vienīgais lielais cūkas saru piegādātajs bija Ķīna. Bet Ķīnā bija pilsoņkarš. Maigi sakot, piegādes no Ķīnas bija apgrūtinātas. Austrālijas Karaliskajiem gaisa spēkiem tika uzticēts valstisks uzdevums- operācija "Cūkas sari"- misija tika uzsākta maijā un 5 mēnešu laikā 20t cūkas saru tika varonīgi piegādati no Čuncinas provinces Ķīnā.