Vaska krītiņu diena
Krītiņi ir lieliska un daudz ērtāka alternatīva dažādām krāsām, pie tam to cilindriskā forma ļauj veidot konkrētas figūras, bet noapaļotie gali atšķirībā no zīmuļiem vai pildspalvām - izvairīties no iespiedumiem audeklā vai uz papīra, veidojot gleznu melnrakstus. Tie nav toksiski, pie tam - pieejami ļoti plašā krāsu gammā. Tieši šīs īpašības krītiņu padara ne tikai par lielisku mācību instrumentu bērniem, bet arī ērtu palīgrīku profesionāliem māksliniekiem.
Vaska krītiņu vēsture nav skaidra, taču vārds "krīts" (angliski - crayon) tiek datēts ar 1644. gadu un ir atvasināts no latīņu valodas vārda "creta" jeb "zeme". Pati ideja savienot vasku ar krāsu pigmentiem sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē. Enkaustika ir glezniecības tehnika, kurā kā krāsu pigmentu saistvielu izmanto karstu kausētu vasku, un tā tikusi pielietota jau Senajā Ēģiptē, Romā, Grieķijā un citur. Šī metode ir atzīta arī mūsdienās, sevišķi - restaurācijā. Tomēr tā nebija pietiekami ērta, lai to varētu pielietot, piemēram, bērni.
Krītiņi to modernajā cilindriskajā veidolā, kas atgādina zīmuli, parādījās Eiropā ap 15. gadsimtu. Kaut ko līdzīgu pasteļkrītiņiem lietoja jau Leonardo da Vinči 1495. gadā, savukārt mūsdienīgākais vaska un krāsas sajaukums literatūrā pirmo reizi pieminēts Džeinas Ostinas 1813. gada romānā "Lepnums un aizspriedumi".
Gaidi nākamo rakstu ar nosaukumu ''Šodiena'' (:
Spocīgu dieniņu! 
