Šogad 21.novembrī paiet jau trīs gadi, kopš Latviju satricināja nelaime Zolitūdē, Priedaines ielā 20. 2013.gada vakarpusē īsi pirms pl.18 iebruka veikala "Maxima" jumts; kopumā trijos nogruvumos dzīvību zaudēja 54 cilvēki, vairāki desmiti guva ievainojumus, no kuriem atlabst vēl tagad.
Šovakar pēc plkst 17.00 nelaimes vietā notiks piemiņas pasākumi.
Plkst 17.15 notiks piemiņas pasākums pie pagaidu memoriāla, tiks iededzinātas sveces, skanēs sēru mūzika lai pievienotu bojāgājušos.
Plkst 17.40 valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki iedarbinās sirēnu, par godu bojāgājušajiem kolēģiem.
Tiks nosaukti arī visu 54 bojāgājušo cilvēku vārdi, pēc tam, klātesošie ieturēs klusuma brīdi.
Bojāgājušo ģimenes, par piemiņu, debesīs palaidīs 54 baltus balonus.
Pie pagaidu memoriāla būs iespēja pēdējo reizi par ziedojumiem saņemt biedrības izdoto piemiņas grāmatu "Atceries Zolitūdi", kurā ir apkopotas unikālas liecības par 2013.gada 21.novembra notikumiem.
Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Izsakām līdzjūtību visiem, kurus ir skārusi traģēdija Zolitūdē!
Šī traģēdija atgādina man Latviju - sabrukusi, cilvēki aizgājuši un neatgriezīsies, vainīgos nesodīs, kad varēja vel ko glābt neviens nereaģēja, 
Jā tanī dienā 21.novembrī. Es braucu ekskursijā. Un pie tam cauri šitam veikalam braucām uz Babīti, un gan atpakaļ garām (no rīta un ap 5-pus5vakarā). Kad tikām līdz Juglai, tad tanī laikā brauca visādas vienības ekipāžu palīdzību fūres (menti, pažarnieki, ātrie, pašvāldnieki utt).Un tad kad es ieradījos mājās. Apskatījos tanī televizorā. Hmm tad manā domā bija iegrimums, ka tā ekskursija man bija viss sūdīgākā, kāda vien ir bijusi. Es tad jūtījos nelormāli sūdīgi, kā čalis arī apraudājos kā maza meitene. Nu protams, es aizgāju uz veikalu. Nopirku sev sveces, iededzināju, un noliku zemē. Vienkārši žēl, ka tādus dzērājus-bomārus strādniekus pielaida pie celtniecības darbiem. Tā kā vajadzētu 28.jūnijā (Talsu traģēdija-1997) un arī 21.novembrī tā kā vajadzētu iekārt mūsu valsts karogus pie mājām.
Tātad jau 3 gadi, kopš es neiepērkos Maximā. Nja.
Štrunts par būvi - ja bija jasabrūk, lai brūk, betonam nesāp, - bet cilvēkiem tur nebija jāatrodas. Maksimums, dažiem strādniekiem (lai gan arī tas būtu par daudz).
Bet par maksimālas peļņas raušanu, strādājot zem būvobjekta, un cilvēkiem, kas baidījās atstāt darbavietas, līdz ar to arī par nevainīgiem pircējiem, ir atbildīga Maxima.
