”Šodien Atlantas lidostā kā jau kareivis būdams biju ģērbies savā uniformā un gaidīju lidmašīnu, lai varētu doties uz Irāku. Kāda meitenīte pēkšņi pieskrēja pie manis un jautāja vai es drīz došos uz ārzemēm. Es atbildēju, ka jā, uz sešām nedēļām. Viņa pasmaidīja un teica: "Vai jūs lūdzu varētu pateikt manam tētim, ka es viņu mīlu. Man mamma pateica, ka no turienes viņš nekad neatgriezīsies"."
”Šodien vēlviena mana vēža paciente raudāja un lūdza man, lai vienkārši ļauju viņai mirt.”