local-stats-pixel fb-conv-api

Slepeni valdības lēmumi - slepeni tikai mazajiem cilvēkiem?4

Rakņājoties pa internetu un cenšoties atrast, kurā brīdī esmu palaidis garām faktu(?), ka Ministru kabinets būtu sniedzis valsts garantijas esošo Parex sindicēto kredītu devējiem (sākotnēji bija runa par garantijām šo kredītu pārfinansētājiem), uzdūros interesantam dokumentam Raiffeisen Zentralbank Österreich AG mājaslapā (uz dokumentu atsaucošās Reiffeisen analītiķa piezīme - šeit).

Tas ir ar pagājušā gada 25. novembri datēts Parex bankas "Biežāk uzdoto jautājumu" atbilžu apkopojums, kas acīmredzot adresēts bankas darījumu partneriem - sindicētajiem aizdevējiem. Saskaņā ar LETAs ziņu par Finanšu Ministrijas, FKTK un Valsts kases pārstāvju 26. novembra tikšanos ar kredītu izsniedzēju pārstāvjiem, Raiffeisen bija viens no Parex bankas sindicēto kredītu pilnvarotajiem organizatoriem.

Citu interesantu atbilžu starpā, dokumentā ir vairākkārtīgi uzsvērta sekojošā informācija:

"On 20 November, the Government has decided to provide sureties for the outstanding syndicated loans in addition to the previously announced sureties for refinancing."


Mans tulkojums:

"20. novembrī valdība ir izlēmusi sniegt galvojumus par nenomaksātajiem sindicētajiem aizdevumiem papildus pie iepriekš izziņotajiem galvojumiem pārfinansēšanai".

20. novembra valdības sēdes protokolā nav atrodamas norādes, ka būtu apspriesti ar Parex saistīti jautājumi, toties ir darba kārtības punkts 52.§, kurš ir marķēts ar "slepeni". Jāatgādina, ka šai pašā sēdē valdība izlēma pilnvarot finanšu ministru kopīgi ar Latvijas Banku uzsākt sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu par iespējamo finansējumu makroekonomiskās situācijas stabilizācijas pasākumiem.

Saskaņā ar iepriekšminēto LETAs ziņu, 25. novembrī valsts juridiski vēl nebija 51% Parex akciju īpašniece, nebija zināms, kad un kā šis process noslēgsies, un, protams tas, ka abi līdzšinējie bankas īpašnieki zaudēs visas akcijas. Un, ja dokumentā minētā informācija ir patiesa, tad atšķirībā no, domāju, nospiedošā vairākuma Latvijas pilsoņu, "Parex cilvēki" un viņu ārzemju darījumu partneri uzzināja, ka valdība, bankas glābšanas vārdā, ir izšķīrusies uzkraut sindicēto aizdevēju risku nodokļmaksātājiem.

"Trekno gadu" peļņa - Parex akcionāriem un ārzemju kreditoriem, "pasaules finanšu krīzes seku" risks - jums, dārgie nodokļmaksātāji...

Man nav izdevies atrast informāciju, vai šie galvojumi jau tiešām ir sniegti (kur nu vēl to, uz kādiem nosacījumiem). Pēc jaunieceltā Parex valdes priekšsēdētāja 14. decembrī Dienai sniegtās informācijas, tajā brīdī sarunās ar sindikātiem bija cerība, "ka līdz gada beigām mēs vienosimies, bet ne par katru cenu".

Ineresanti, ka uz Dienas jautājumu, kad banka varētu darboties kā normāla privātbanka, Melngailis toreiz atbild: "Mēs turpinām darboties kā normāla komercbanka. Grūti pateikt, kad būs konkrēti pircēji". Savukārt, atbildot NRA 7. janvārī viņš esot teicis: "Parex ir privāta banka, kas strādā tā, kā jāstrādā privātam uzņēmumam, un cilvēki, kas šeit strādā, ir pareizi motivēti."

Pārteikšanās vai nē - to spriediet paši, tomēr publiskās informācijas daudzums par bankā notiekošo, par sarunām, nosacījumiem visnotaļ atbilst izteikumam. Ar to "nelielo" atšķirību, ka par šīs bankas parādu atmaksu, iespējams, netieši atbildīgi jau esiet arī jūs.

P.s. Dokumenta kopiju uzlādēju arī šeit.
12 1 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000
Tas jau ir izbēgušas surikāts. Bet ļoti labi, ka tiek norauts slepenības plīvurs Latvijas nozadzējiem un pārdevējiem ES.
0 0 atbildēt
...tad atšķirībā no, domāju, nospiedošā vairākuma Latvijas pilsoņu, "Parex cilvēki" un viņu ārzemju darījumu partneri uzzināja, ka valdība, bankas glābšanas vārdā, ir izšķīrusies uzkraut sindicēto aizdevēju risku nodokļmaksātājiem... Nezinu nevienu, kas domātu ka Pareks glābšana nav nodokļu izkrāpšana, ja godīgi.
0 0 atbildēt
Es līdz šim tā nedomāju - ka tā ir izkrāpšana :) Ka sindikātbanku, kuras ir tieši līdzatbildīgas par NĪ cenu burbuļa izveidošanu, miljarda dolāru glābšana uz nodokļmaksātāju rēķina patiesībā varētu būt grandioza nelietība - par to gan esmu domājis. Iedomājieties kā tas izskatītos - es būtu viens smalks finanšu specs, būtu aizdevis naudu, saņēmis procentus, dzīvojis zili-zaļi, bet te vienā mirklī kaut kas saiet grīstē. Atprasīt mēģināt jau es varu, bet nezinu, vai tas parādnieks vēl var atmaksāt. Un te pēkšņi atnāk viena brīnumveču kompānija, kas saucās "senatoru kabinets" vai kā citādi smalki, un saka - nekas, mēs darīsim visu, lai glābtu parādnieku, un tavu naudu tev garantēsim. Tad kur ir mans risks? Manuprāt, viena no Latvijas nelaimēm ir ārkārtīgi vājie mediji (dažas zvaigznes un zvaigznītes klimatu nemaina). Lūk, te ir kādi mistiski sindikāti, viņi ir aizdevuši Kargina-Krasovickim miljardu USD, šis aizdevums ir kļuvis "slikts", par viņu nodrošinājumu publiski nekas nav zināms, bet viņu naudas atmaksa tagad tiek (vai tiks) garantēta. Visa sap****** miljarda atmaksa. Bet vai kāds Latvijas medijs ir dabūjis (vai mēģinājis dabūt) kaut pušplēstu vārdiņu no tā sindikāta dalībniekiem? Viņi atbrauc un aizbrauc, un ne čiku, ne grabu.
0 0 atbildēt
Mediju varas nau!Savā klasiskā izratnē, Latvijā...vienīgi pašreklāma, lai piesaistītu reklāmdevējus...
0 0 atbildēt