Šis pastnieks atrada vēstuli, kas adresēta Dievam.7
96
0
Dzīvē ir tādas situācijas, no kurām cilvēks nespēj atrast izeju. Viņš nezina pie kā vērsties, ko teikt vai ko darīt.
Tieši tādos gadījumos cilvēki sāk meklē stiprākus spēkus, lai saņemtu atbildi. Piemēram, mums ir nācies lasīt stāstu par zēnu, kurš rakstīja vēstuli Ziemassvētku vecīti. Viņš dāvanu vietā lūdza izārstēt viņa slimo māsiņu. Un arī šoreiz vēlamies izstāstīt līdzīgu atgadījumu…
Par to rakstīja viena sieviete savā Facebook profilā. Viņas ģimenē nomira suns vārdā Ebija.Mīlulei bija jau 14 gadu, viņa slimoja, un tad pienāca viņas laiks…
Viņas 4 gadus vecā meita Meredita, pārdzīvoja par to ļoti un palūdza mammai uzrakstīt vēstuli Dievam, lai pajautātu, kā Ebijai klājas debesīs. Šeit sākās viss stāsts…
Dažiem no jums ir zināms, ka mūsu ģimeni pameta sunīte Ebija. Viņai bija 14 gadu. Mana meita nespēja ar to samierināties. Viņa palūdza man uzrakstīt vēstuli Dievam, lai viņš parūpētos par Ebiju. Man nekas neatlika kā paņemt pildspalvu un rakstīt visu, ko diktē meita:
"Dārgais, Dievs.
Vai tu nevarētu parūpēties par mūsu suni Ebiju? Viņa vakar nomira un devās debesīs. Mēs bijām laimīgi, kad ar Tavu atļauju viņa kļuva par mūsu suni, pat tad, kad viņa slimoja. Es ceru, ka tu spēlēsies ar viņu. Viņai ļoti patika spēlēties un peldēt, pirms slimība viņu uzveica. Es atsūtu tev pāris viņas fotogrāfijas, lai tu atpazītu viņu, kad tā ieradīsies. Es ļoti ilgojos pēc viņas!
Ar mīlestību, Meredita Klēra!"
Mēs vēstuli un fotogrāfijas ielikām aploksnē, norādījām savas mājas adresi, bet saņēmēja adreses vietā uzrakstījām: Uz debesīm pie Dieva. Meredita palūdza man uzlīmēt vairāk markas, viņa baidījās, ka vēstule var nenonākt līdz adresātam, jo tas ir ļoti tālu. Nākamajā dienā es palīdzēju viņai iemest aploksni pastkastē.
Pēc pāris dienām Meredita man pajautāja, vai vēstule ir nonākusi galā. Es atbildēju, ka iespējams ir. Pēc tam mūsu ģimene devās atpūtā uz citu pilsētu, bet kad atgriezāmies, tad uz lieveņa pie durvīm atradām zeltītā krāsā iepakojumu.
Tajā bija grāmata “Kad nomirst mīļotais mājdzīvnieks”. Mēs tur atradām arī aploksni ar uzrakstu “Atgriezt sūtītājam netiešas adreses dēļ”, – tā bija atvērta un tajā bija abas Ebijas fotogrāfijas un vēstule. Mēs vēl ieraudzījām rozā lapu ar tekstu:
Dārgā, Meredita.
Es domāju, tu būsi laimīga, uzzinot, ka Ebija pie mums ieradās veiksmīgi. Fotogrāfiju dēļ, es uzreiz atpazinu tavu suni.
Vēlos pateikt, ka viņa vairāk neslimo. Viņas dvēsele ir palikusi tikpat jauna un laimīga, kāda tā ir tavā sirdī. Zinu, ka tev patika būt ar savu suni. Man nav kabatu, tāpēc nevaru saglabāt tavu vēstuli, sūtu tev to atpakaļ, lai tu vienmēr atcerētos savu suni, es vēlos tev uzdāvināt grāmatu, kas palīdzēs tev pārciest zaudējumu.
Paldies tev par burvīgo vēstuli. Paldies tavai mammai, ka nosūtīja.
Ar mīlestību, Dievs un eņģelis.
Gan māte, gan meita bija ļoti aizkustināti, saņemot atpakaļ šādu vēstuli. Kā arī viņi izteica lielu paldies tam cilvēkam, kurš pasta nodaļā spēja tik jauki atbildēt…
Tev patiks šie raksti
