Kamēr vieni huligāni apzīmē ēku sienas un žogus, tikmēr citi, mazliet mazāki huligāni, apraksta savu skolas galdu virsmas, jo kāpēc gan nē?
Šķiet, ka katrs cilvēks, kurš jelkad ir mācījies skolā, ir kaut vienu reizi kaut ko uzrakstījis uz sava galda mācību stundas laikā, kad garlaicība sit augstu vilni. Tas varēja būt kāds uzmundrinošs citāts, zīmējums vai vienkāršs «Čau!».
Atceros, ka vienreiz mēs ar solasbiedru šādi izveidojām reālu dialogu. Mums konkrētajā klasē bija pirmā un pēdējā stunda, bet pa vidu tām vēl 6 mācību stundas, kas nozīmē to, ka vēl vismaz 12 cilvēki sēdēs tajās vietās. Pēdējā stunda tika gaidīta ar nepacietību, jo cerības uz to, ka kāds būs atbildējis, bija lielas. Un mūsu cerības piepildījās. Katrs bija kaut ko uzrakstījis. Pēc tam gan bija jādzēš nost pašiem, jo skolotāja pieķēra.
