Psilocibīna sēnes (zināmas arī kā maģiskās sēnes jeb halucinogēnās sēnes) ir sēnes, kas satur psihotropās vielas psilocibīnu un psilocīnu. Šīs psihotropās vielas ir aptuveni 190 uz pasaules sastopamo sēņu sastāvā, kas pārstāv tīrumeņu (Agrocybe), samtmicīšu (Conocybe),Copelandia, ķivereņu (Galerina), geronēmu (Gerronema), liesmeņu (Gymnopilus), sērsēņu(Hypholoma), šķiedrgalvīšu (Inocybe), sēntiņu (Mycena), svārsteņu (Panaeolus), jumteņu (Pluteus) un kailgalvju (Psilocybe) ģintis. Lielākā daļa psilocibīna sēņu nāk no kailgalvju ģints.
Psilocibīna sēnes-maģiskās sēnes-halucinogēnās sēnes4
33
0
Maģiskās sēnes cilvēkiem ir zināmas jau kopš aizvēstures un tika attēlotas klinšu un alu zīmējumos. Tradicionālajās sabiedrībās maģiskās sēnes izmantoja reliģiskajos rituālos un dziedniecībā. Mūsdienās sēnes visbiežāk tiek lietotas izklaidei un garīgai stimulācijai
Devu atšķirības
Maģisko sēņu galveno psihoaktīvo vielu koncentrācija dažādu sugu sēnēs var atšķirties, bet parasti tā ir no 0,5% līdz 2% no izžāvētu sēņu masas. Kubas kailgalvu, vienas no populārākajām maģisko sēņu sugām, parastā deva ir 1 līdz 2,5 grami žāvētu sēņu, bet par spēcīgu devu var uzskatīt 3 līdz 5 gramus žāvētu sēņu.
Psilocibīna koncentrācija var atšķiras ne vien starp dažādām sēņu sugām, bet arī starp dažādām sēņu šķirnēm vai pat dažādām sēņu daļām. Psilocybe samuiensis sugā lielāko daļu psilocibīna satur augļķermeņa cepurīte (ap 0.23%—0.90%)., kamēr micēlijs satur 0.24%–0.32% psilocibīna
Reklāma
Iedarbība
Maģisko sēņu iedarbība ir saistīta ar uztveres robežu zudumu, kas rada tādas parādības kā radošās domāšanas spēju pastiprināšanos, apkārtējās vides pārveidojumus un vīzijas, laika un telpas izjūtas zudumu, pastiprinātu emocionalitāti, laimi, prieku un sajūsmu, atsevišķos gadījumos arī negatīvas parādības kā apjukumu, bailes un paniku. Sēņu ieēšana var radīt diskomfortu vēderā vai nelabumu, kas ir atkarīgs no sēņu sugas un uzņemšanas veida.
Pēc fMRI smadzeņu izpētes ir noskaidrots, ka, izmantota pareizi, maģisko sēņu galvenā psihoaktīvā viela psilocibīns iedarbojas kāantidepresants, radot ilgstoši paliekošu ietekmi uz turpmāko dzīvi.
Latvijā sastopamās sēnes
Latvijas teritorijā varētu būt sastopamas aptuveni 10 psilocibīnu saturošu sēņu sugu, lai gan lielākā daļa sēņu gan ir sastopamas ļoti reti. Latvijā ir sastopamas vairākas kailgalvju(Psilocybe), šķiedrgalvīšu (Inocybe) un svārsteņu (Panaeolus) sugu sēnes, no kurām lielākā daļa nesatur psilocibīnu. Viena no Latvijā atrodamajām psilocibīna sēnēm ir smailā kailgalve(Psilocybe semilancelata), kas ir sastopama ganībās un pļavās, it sevišķi tur, kur ir ganījušies mājlopi un ir atstāti mēsli. Latvijā varētu būt sastopama arī kailgalve (Psilocybe cyanescens), kas ir sastopama koksnainās augsnēs un ir novērotas Lietuvā, sēnes Eiropas ziemeļaustrumu izplatības robežā.
Sūnās uz koka augoša vītolu jumteneLatvijā var atrast zilikāta samtmicīti (Conocybe cyanopus), kas, līdzīgi kā smailā kailgalve, ir sastopama ganībās. Tāpat Latvijas mežos var atrast vītolu jumteni (Pluteus salicinus), kurā psilocibīna daudzums gan ir neliels un kuru pat var izmantot kā ēdamu sēni pēc psihoaktīvo savienojumu novārīšanas ūdenī. Latvijā var atrast arī ievērojamo liesmeni (Gymnopilus junonius), kurā psihoaktīvo vielu saturs ir ļoti mazā daudzumā, un svārsteņu suguPanaeolus cinctulus, kas ir sastopama ļoti reti.
Latvijā ir sastopamas daudzas vizuāli līdzīgas indīgās sēnes, un ir liels risks, lasot maģiskās sēnes, sajaukt tās ar indīgajām.
Ja intrese vairak lasi seeeit https://lv.wikipedia.org/wiki/Psilocib%C4%ABna_s%C4%93nes">https://lv.wikipedia.org/wiki/Psilocib%C4%ABna_s%C4%93nes
Pļavā augošas smailās kailgalves
Tev patiks šie raksti
