Pīpe8

Pīpe(no lejasvāc. pipe) ir ierīce pīpēšanai. Tā sastāv no galviņas, kur sadedzina pīpējamo materiālu, un kāta ar iemuti, pa kuru iesūc dūmu mutē. Pīpe tabakas pīpēšanai radusies Amerikā, kamēr citur pīpēja: Kaņepājus, koku mizas, rožu un vijolīšu lapas u.c. narkotiskas vielas. Amerikas indiāņiem pīpe bija svēts reliģisks piederums. No viņiem arī nācis tā saucamais miera pīpes jēdziens, jo mieru un draudzību parādot, tie pīpējuši no kopējas pīpes.
Pīpes gatavo no koka, kaula, māla, dzintara, akmens un pat dzelzs (Āfrikas pirmiedzīvotāji). Pīpes forma dažādām tautām īpatnēji mākslinieciski izveidota, un pīpes lielums var būt no dažiem centimetriem līdz metriem un vairāk. Izšķiramas parastās sausās pīpes, un tai skaitā ūdens pīpes (kaljans, nārgīle), kur dūmus atdzesē, sūcot caur ūdeni. Latviešu laucinieku senāk lietotais kaļķītis, īsa, lielāko tiesu no viena gabala (māla vai koka) izgatavota pīpe, kas dod karstus, rūgtus dūmus. Tagad pīpi izspiež papirosi, kas ērtāki un higiēniskāki. Tautas ārstniecībā pīpēšana ieteikta pret zobu sāpēm; uz zobiem liek arī pīpes sulu vai pīpē auzu graudus.