Apgalvojums: Pilnīgi pilns Mēness no Zemes nekad nav redzams. Lai redzētu pilnīgi pilnu Mēnesi, Saulei, Zemei un Mēnesim jāatrodas uz vienas taisnes, bet tad notiek Mēness aptumsums.
Lai gan šāds apgalvojums ir plaši izplatīts un nereti publicēts pat mācību literatūrā, tas ir nepārdomāts. Paužot savu viedokli, šāds fakts tiek uztverts kā acīm redzams. Tomēr precīza zinātne liek šaubīties un pārbaudīt pat šķietami vienkāršo. Šajā gadījumā kļūda ir tā, ka intuitīvi liekas, ka Saule apgaismo, kā arī mēs redzam, precīzi pusi no Mēness virsmas. Tā tas nav. Tā kā novērotājs neatrodas bezgalīgi tālu no novērojamā (lodveida) ķermeņa, tas vienlaicīgi redz mazāk kā pusi tā virsmas. Saule atrodas ievērojami tālāk no Mēness nekā Zeme, tāpēc, pat ja tā būtu punktveida objekts, tā apgaismotu lielāku laukumu, nekā vienlaicīgi no Zemes redz cilvēks. Reāli Saule apgaismo pat vairāk nekā pusi no Mēness virsmas. Tātad, lai redzētu pilnīgi pilnu (visa novērotājam redzamā Mēness daļa ir apgaismota) Mēnesi, Saulei, Zemei, Mēnesim un novērotājam nav jāatrodas uz vienas taisnes. Attēlā redzams piemērs, kurā novērotājs, kas atrodas punktā „L”, redz pilnīgi pilnu Mēnesi. Tiesa gan Mēness atrodas pie paša apvāršņa un tā novērošanu var ietekmēt Zemes atmosfēra, tomēr fakts kā tāds ir pierādīts, un neviens jau neliedz uzkāpt augstu kalnos. Jāpiebilst, ka praktiski (pat teleskopā nav manāma Mēness atšķirība no pilnīgi pilna), pietiek novērot Mēnesi neilgi pirms Mēness aptumsuma pusēnas fāzes sākuma.
Attēlā Saule apgaismo to Mēness daļu, kas iekrāsota dzeltenā un oranžā krāsā, bet novērotājs no Zemes, kas atrodas punktā „L”, redz tikai oranžā krāsā iekrāsoto Mēness daļu.
