Ījabs pareizi darīja.
Jo viens parāds no otra atšķiras. Ja valsts nav izzagta un parādi džipos, nevis ražošajā pārvērsti, tad divi vienādi parādi izskatās pilnīgi dažādi.
0
0
atbildēt
Paldies par "dzīvošana uz parāda" diskusijas uzsākšanu.
Iespējams, ka atšķiras, iespējams, ka atšķirības pat ir būtiskas. Tikai jūs neesiet parādījis nevienu datu galu, kurš liecinātu, ka parādi "izskatās dažādi", cik dažādi tie izskatās, un līdz ar to, ka "Ijabs pareizi darīja".
0
0
atbildēt
Ir tā, ka mani neinteresē Igaunijas stāvoklis. Lai gan viņu, tāpat kā lietuviešu uzņēmumu Latvijā ir daudz vairāk, nekā viņējo pie mums.
Un mūsu stāvoklis, kad importa pārsvars visus šos gadus ir turpinājis palielināties, virkne ražotņu, arī vietējam tirgum ir slēgtas, kad demogrāfija, arī izglītotības/ neizglītotības rādītāji ir kā kara laikā, kad skolas tiek slēgtas un bērnudrāzus neviens pat nedomā celt vairāk, lai parādītu, ka kaut ko jau kustina, ir rādītāji, kuri ir liecība tam, ka mūsu valsts visus šos gadus tiek mērķtiecīgi vesta uz iznīcību.
Vienkārši mērķtiecīgi, jo mums nav neviena pozitīva rādītāja. Gandrīz visa fin sistēma un tirdzniecība ir ārvalstu rokās. L/s produktus ievedam gandrīz tikpat, cik izvedam, ar to slīcinot vietējo iespējas attīstīties pašu tirgū utt.
Latvijā nav vispār nekā, kas būtu atzīstams.
0
0
atbildēt
> kad importa pārsvars visus šos gadus ir turpinājis palielināties
Ir tā, ka ir pagrūti izzīlēt, ko tieši jūs šeit mēģinājāt pateikt, bet Latvijas eksporta vērtības pieaugums (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu) pārsniedza importa vērtības pieaugumu, piemēram, 2007. gada augustā:
"Latvijas eksporta vērtība palielinājusies par 15,6%, importa - par 12,9%" avots: CSP vaur db.lv
http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=8b7a0668-9192-4385-9cbb-21dce994831d
Šie rādītaji ir mainījušies un mainās no mēneša uz mēnesi. Piemēram, šī gada oktobrī importa pieaugums par 17.3% apsteidza eksporta pieaugumu - 15.6%. Tomēr:
"[š]ā gada pirmajos deviņos mēnešos eksporta apjoms sasniedza 3,360 miljardus latu, kas ir par 13,9% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, savukārt imports sasniedza 5,688 miljardu latu, kas ir par aptuveni 1,6% mazāk, liecina pirmdien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati."
"Deviņos mēnešos eksports audzis par 13,9%, imports samazinājies par 1,6%", diena.lv,
http://www.diena.lv/lat/business/biznesazinas/devinos-menesos-eksports-audzis-par-13-9-imports-samazinajies-par-1-6
Ir tā, ka intereses trūkums par Igauniju liek šaubīties, ka jums ir zināms, kā tās ārējais parāds atšķiras no Latvijas ārējā parāda.
Ir tā, ka mētāšanās ar jauniem nepamatotiem apgalvojumiem, nereti liecina par vēlmi izvairīties no veco pamatošanas.
Par manām interesēm runajot, ir tā, ka mani neinteresē spēlēt "bulshit bingo", caurskatot jūsu apgalvojumus. Paldies par mēģinājumu.
0
0
atbildēt
(...) Piemēram, šī gada oktobrī importa pieaugums (17.3%) apsteidza eksporta pieaugumu - 15.6%. (...)
0
0
atbildēt
Manuprāt, Latvijā šajā krīzē diezgan liela loma ir Parex bankas pārņemšanai ar visu tajā esošo krievu naudu un vairāku valdības locekļu interesēm tajā.
Bet kreditēšanas bums bija visā pasaulē, tātad sekojot Ījabam latvieši ir vismaz tikpat 'stulbi' kā amerikāņi un ļoti lielākā daļa šajā Pasaulē. Masas ir ļoti veiksmīgi degradētas un padarītas 'stulbas' praktiski visur. Tas ir standarts mūsdienās. Diemžēl.
0
0
atbildēt
Par valdības locekļu privātinteresēm Parex - nezinu, bet liela loma ir gan. Savukārt Parex pārņemšanā sava loma ir Eiropas Padomē valdību izlemtajam, ka ES dalībvalstis neļaus bankrotēt "sistēmiskām" bankām.
Parex sindicētie kredīti ir ievērojams procents no Latvijas kopējā ārējā parāda, ar diezgan īsu termiņu, un tāpēc nav skaidrs, kur tie līdzekļi tika ieguldīti. Es domāju - dažādos finanšu instrumentos, kuri strauji zaudēja vērtību un kļuva nelikvīdi, sākoties finanšu krīzei.
0
0
atbildēt
Bet kas JUMS liedz to prieku - izvilkt uz salīdzināt? :) Tas gan ir drusku grūtāk kā mani komandēt, bet vismaz būtu kāds pamatojums tam, ko sakiet. Es, redz, jau šo to pakomentēju par Latvijas eksportu/importu, atbildot vēl vienam tādam, kurš skaitļu vietā operē ar apgalvojumiem vai mājieniem.
Atgādinājumam - Ijaba citātā nav ne vārda par eksportu/importu.
No atmiņas: tekošā konta deficīts ir ievērojams gan Latvijā, gan Igaunijā, abās valstīs tam šogad bija tendence uzlaboties, Latvijā joprojam ir augstāks tekošā konta deficīts kā % no IKP kā Igaunijā.
0
0
atbildēt
Zināms, ka Igaunijai budžetā ir pārpalikums, pamēram miljards.
Bez tam Tu piesauc datus, ka:
Igaunijas parāds - 36% no IKP.
Latvijas parāds - 56% no IKP, t.i. vairāk kā pusotru reizi lielāks.
Jocīgi, ka Tu mēgini apkakāt cilvēku, kura argumenti Tev nepatīk.
Piedod, bet šajā situācijā pēc muļķa izskaties Tu :(
0
0
atbildēt
Piedod, bet skaitlim prasās avots un naudas vienība. Valsts budžeta pārpalikums ir CITS arguments, pret kuru es nestrīdētos, jo Latvijas valsts ir izšķērdīga. Viens piemērs:
Pirmais skaitlis no 1998/99. mācību gada, otrais no 2007/08, dati no CSB):
- skolēnu skaits vispārizglītojošās skolās: 361 722 - 263 944 (samazinājums ap 27%)
- skolotāju skaits vispārizglītojošās skolās: 30 775 - 26 537 (samazinājums tikai ap 14%)
- vispārizglītojošo skolu skaits: 1 111 - 992 (samazinājums: tikai ap 11%)
"Latvijas pagastos un pilsētās ir 357 vispārējās izglītības iestādes (36,7% no kopējā izglītības iestāžu skaita), kur vidējais bērnu skaits klasē nepārsniedz 12." no šejienes:
http://www.knl.lv/raksti/440/Informativais_zinojums.doc
Tai pašā laikā, tai politiskās plēšanās vidē, kura ir izveidojusies kopš 2002., gada, arī Godmaņa valdības uzstādījums paliek: "mazās" skolas neslēgs. Kaut gan uzstādījumam būtu jābūt: neefektīvās un izšķērdīgās skolas slēgs un apvienos, skolēniem nodrošinās transportu (ja "kolhozu laikos" varēja, varēs arī tagad).
Anekdotiska informācija: tā lauku pamatskola, kurā kādreiz mācījos, katru gadu mēģina piesaistīt vispēdīgos nesekmīgos no rajona centra (apmēram 3km attālumā), lai tikai savāktu to skolnieku skaitu, lai tikai neaizvērtu. Absurds.
Tas ir viens piemērs, kur aiziet budžeta nauda, kas varēja iet tā pārpalikumā.
Ijaba "arguments" nebija budžeta pārpalikums vai tā trūkums, - tā bija "dzīvošana uz parāda". Un skaitļi ir nepielūdzami - parāds ir gan Latvijai, gan Igaunijai.
Vieni paši Parex sindikātkredīti (ap Ls 560 miljoni, skaitlis saŗēķināts no šeit pieejamās informācijas
http://www.nra.lv/zinas/11989-sindicetie-krediti-latvija-veido-5-5-no-kopejiem-banku-aktiviem.htm) ir apmēram 7% no neto Latvijas ārējā parāda. Tie ir līdzekļi ar samērā īsu atgriešanas termiņu, diezin vai tie tika ieguldīti patēriņa vai NĪ kreditēšanā. Tad kāds sakars latviešiem vai kādam citam, kas nebija Parex akcionāri, ar ar lēmumiem par šo naudu vai tās saņemšanu?
Ijabs ir stulbenis gan dēļ viņa "argumentiem", gan izteicieniem.
0
0
atbildēt
Pie iepriekšējā par izglītību, no KNL pieejamā dokumenta:
"Latvijas izdevumi izglītībai veido 14,2% no kopējiem valsts izdevumiem, t.i., ir daudz vairāk nekā citās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk —OECD) valstīs."
Tā Pasaules bankas speciālisti, šo 14% ciparu neapstrīd, bet gan nepārliecinoši kontekstā ielikt mēģina IZM speciālisti.
0
0
atbildēt
> nu ko tu pieseejies tam "dzīvošana uz parāda" argumentam?
Jo Ijaba kungs to pasniedza kā izskaidrojumu finansiālajām problēmām. Gribēja izrādīties tas gudrākais, bet izgāzās :)
> Jaa, uz paraada dziivo visas valstis. Tas nav jaunums
Tiešām? Neesmu pārliecināts, ka tas "nav jaunums" :) Vismaz ne visiem politologiem, publicistiem un filosofiem.
> pats vien atklaaj ar skaitljiem, ka igaunijai tas paraads ir Mazaaks!
Bet ir, un ievērojams. Vēl "pačukstēšu": uz 2007. gada jūniju Zviedrijas bruto "ārējais parāds" (tur ir klāt arī definīcija, un datu avots) esot bijis 176% no IKP
http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_by_external_debt
> Redzi, peec sekaam vien var spriest, ka igaunji ir teereejushi praatiigaak,
> nekaa latvieshi.
Nē, nevar - iznāk cirkulārs arguments. Bet es labprāt iepazīšos ar jūsu citētajiem datiem, kas liecinātu par to, kā kurš labāk vai sliktāk ir tērējis.
0
0
atbildēt
Ej taču tu zini kur, kaut vai Ījaba stāžam kā tulkotājam vajadzētu parādīt, ka ir ļoti maz iespējams, ka viņš ir "stulbs". Tas nenozīmē, ka viņš nevar kļūdīties, mazums, bet es pat negribu iedziļināties, vai tā ir, ja tas tiek pasniegts tik derdzīgā, uzpūstā veidā. Izskatās, ka tev, nabaga bērniņam, vienkārši ir aizskarta viena no retajām lietām, kas tevi savā prātā padara īpašu, proti, tikai no sakritības atkarīgā nacionalitāte.
0
0
atbildēt
Man nav nenokārtotu parādsaistību :)
Manuprāt, ir jābūt īpaši diplomātiskam, pieaugušam cilvēkam, lai par kļūdīšanos nosauktu apgalvojumu "ne jau visi Baltijā ir tik stulbi kā latvieši, kas visu pēdējo gadu gaitā ir dzīvojuši uz parāda", bet kaut kam, kas parāda apgalvojuma bezjēdzību, pārmestu uzpūstību. Un kopā ar uzpūstā burbuļa pārduršanu, neko vairāk par derdzīgu attieksmi šis kungs nav pelnījis.
0
0
atbildēt
Esmu mierīgs :) Kādu kredītu, kam, uz kādiem nosacījumiem taisās ņemt valdība, varētu būtu cita rakstiņa temats. Šis ir par politologu un vienlaikus atbilde viņa filosofiskajiem izteicieniem.
0
0
atbildēt
