pati labi zinu cik cilvēki ir nežēlīgi un cik sāpīgi tas liekas tajā vecumā. Esmu viens no tiem cilvēkiem, kam nācās pārciest dažādus apvainojumus un kas vnk negribēja dzīvot. mēgināju izdarīt pašnācvību, pat vairākas reizes, bet tagad saprotu, ka man tad bija savs sargenģelis, kas mani laikam jau pieskatīja un izglāba. katram gadās kļūdīties un izdarīt ko tādu, ko pēc tam nākas nožēlot un ja vēl citi pēc tam pazemo, tad ir pavisam grūti tikt galā. palasot komentārus tāda sajūta, ka ja cilvēks nekad nav sajutis kā ir būt vienam (sēdēt skolā veselām dienām, kad neviens ar tewi nerunā), tad nemaz nezina cik nežēlīgi tas ir patiesībā. žēl meitenes, skumji saprast, ka viņa izdarīja tieši šādu izvēli, bet vēl skumjāk saprast, ka tādu cilvēku ir daudz.:(