Kad ļoti k-ko vēlies, tas piepildās praktiski uzreiz!!! 🙂
Nu nez, varbūt tā arī nav, bet eZZiiC tik ļoti vēlējās šodien būt mežā, un arī tur nokļuva. Diena bija vnk fantastiska, saulaina, mazliet vējaina, kā radīta mežam.
Un, pats galvenais, draugs neatteica, aizbildinādamies ar k-kādiem mistiskiem darbiem vai ko, bet vnk pateica - gribi, tātad braucam!
Un mēs aizbraucām, pat īsti nezinādami, kur braucam 🙂
Pirmās piesaulītē satikām spāres. Daudz, laikam viņām tur ceriņkrūmā ligzda bija. Nesanāca nobildēt. Bet sanāca, mežā ieejot, sarkanīgu kļavu notvert.
Nu šitā bija vnk milzonīga lapa.
Šitā mazāka, bet ar caurumiņu 🙂
Un te nu pūpēdīši trāpījās!
vesela celmenīšu karaļvalsts. Tāda padzīvojusi gan...
Un te nu pirmais vilnītis. Tad eZZiiC sāka saukt, un sēnes saskrēja.
Šis bija kaut kas no fantastikas. Bērzlapītes auga it kā sienā, paslēptas no acīm ar sūnu aizsegu.
Un te mūs sagaidīja putni.
Vai varat saskatīt? Putni skaļi dziedāja un maskējās kokos.
Uz komandanta tiltiņa, lai var ieraudzīt pēdējo vagonu.
Tāda jauka sajūta palika, izlasot tavu rakstu. Tik...mīļi un jauki par dabu, un bildes arī ļoti uzrunāja. ❤️
Tas viennozīmīgi nav vilnītis! Ja bija cakaini pūkaina maliņa, tad saldūksne, ja ne, tad kāda no krimildēm vai bērzlapēm atkarībā no citām pazīmēm.
