Par valodu. Kas apdraud latviešu valodu?61

Labi, kāds varbūt sāks ironzēt par to, ko es saku par ekonomikas izaugsmi mūsu valstī? Uz to atbildēšu, ka nedomāju, ka visu laiku mēs stāvēsim uz vietas. Uzskatu, ka agri vai vēlu, starujāk vai nedaudz piezemētāk Latvijā notiks ekonomiskā izaugsme. Savukārt ekonomikas izaugsmes process nākotnē veicinās arī imigrāciju. Patiesībā Latvijai jau pavisam drīz draud darbaspēka deficīts.  Sekojoši kaut kādā veidā mūsu demogrāfiskās nolaidības un līdzšinējās neveiksmīgas ekonomiskās politikas rezultātā radītais iztrūkums taču būs jāaizpilda, un neredzu, kā to bez imigrācijas palīdzības savādāk varētu izdarīt. Zinu, būs man atkal oponenti, kuri mēģinās iestāstīt, ka šādā gadījumā mums būtu pilnīgi jāaizver durvis imigrantiem. Ok! Tādā gadījumā vēl pēc 30 gadiem, ņemot vērā līdzšinējo demogrāfisko procesu virzību, Latvijas iedzīvotāju skaits samazināsies gandrīz divas reizes un labākajā gadījumā knapi pārsniegs vienu miljonu! Tādējādi man atkal rodas jautajums: kas ir bīstamāks mūsu latviešu nācijas un tās valodas pastāvēšanai? 1.vai bīstamāks ir pakāpenisks imigrantu pieplūdums, bet vienlaicīga mērķtiecīga  šo migrantu integrācija mūsu sabiedrībā, vai 2. bīstamāks ir tas, ka turēsim imigrācijai durvis slēgtas līdz šeit pēc kādiem gadiem 50 paliks kāds pus miljons iedzīvotāju?

Ļoti labi saprotu, ka jebkāda imigrācija mazakā vai lielākā mērā nākotnē varētu apdraudēt mūsu nācijas pastāvēšanu un tās valodas eksistenci. Tajā pat laika uzskatu, ka imigrācija tuvākā nākotnē ir neizbēgama. Jautājums ir tikai, kādā veidā noritēs šis imigrācijas process un pie kā tas novedīs. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka imigrāciju pilnīgi apturēt nav iespejams un vel jo vairāk uzskatu, ka to nevajag izvirzīt kā pašmērķi. Toties ir iespējams imigrācijas procesus regulēt un sabalansēt tā, lai šis process neapdraudētu mūsu nācijas pastāvēšanu. Domāju, ka valsts struktūrām pavisam drīzā nākotnē nāksies izstrādāt dažādus noteikumus, izdalot imigrācijas kvotas,u.t.t, bet pats galvenais nāksies nodrošināt pilnvērtīgu šo potenciālo imigrantu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Īsāk sakot būs jāpanāk tas, lai šādi potenciālie imigranti vēlētos apgūt mūsu valsts valodu, un turpmāk to lietotu sazinoties arī ar citiem imigrantiem un šādos gadījumos necenstos lietot piemeram angļu vai krievu valodas. To izdarīt nebūs viegli, bet tas nav neiespējami. Eiropā ir vairākas valstis kur šādi processi sen jau notiek pietiekoši veiksmīgi.

Runajot par 2. variantu- totālu imigrācijas ierobežošanu: man šķiet, ka šāda rīcība būtu bīstamāka nekā regulēta imigrācija. Tādā gadījumā latviešu nācijas izmiršanas procesu spētu apturēt tikai brīnums! Vienīgais šāds brīnums būtu pēkšņa demogrāfiskās situācijas uzlabošanās. Protams, ka tas būtu ideālākais variants, bet es tam neticu! Daudzi tagad gan mēdz sev un citiem iestāstīt, ka demogrāfiskajā katastrofā (savadāk to grūti formulēt) Latvijā pie vainas ir zemais dzīves līmenis, kā rezultātā ļaudis atturas no lielāku ģimeņu veidošanas. Es tam nekādi nevaru piekrist, jo reālie piemēri liecina pat par pretējo! Piemēram  vairākās Rietum Eiropas attīstītajās valstīs (Francijā, Lielbritānijā, Vācijā u.t.t.), kur dzīves līmenis ir krietni augstāks, kā Latvijā, ar dzimstību ir vēl lielākas problēmas! Jā, šajās valstī iedzīvotāju skaits nesamazinās un tieši prtēji-pieaug, bet tas notiek uz imigrācijas procesu rēķina. Tātad, manuprāt imigracijas totāla irobezošana novedīs pie tā, ka pēc dažām desmitgadēm Latvijas iedzīvotāju skaits samazināsies vairāk, kā divas reizes un tad, ja nu kas notiek, šāda maza nācija būs apdraudēta daudz nopietnāk nekā laika gaitā imigrantu integracijas procesu rezultātā konsolidēta- lielāka nācija.

Sekojoši oponentiem (kuri noteikti šeit uzradīsies) gribu atgādināt, ka tagadējā latviešu nācija arī ir izveidojusies konsolidējoties, jeb savstarpēji integrējoties jau iepriekš minētajiem kuršiem, zemgaļiem, latgaļiem, sēļiem un ne tikai viņiem. Nevienam taču nav noslēpums, ka lielākajai daļai mūsdienu latviešu starp senčusenčiem vai vēl kādu paaudzi iepriekš ir bijis kāds vācietis, polis, zviedrs, krievs, lietuvietis vai ēbrejs! Tāpat mūsu tautas reliģiskā piederība arī ir visai harmoniska. To visu apkopojot atkal rodas jautājums. Kapēc nākotnē mēs nevarētu pakāpeniski integrēt mūsu jau tā harmoniskajā nācijā vēl kādas citas nācijas pārstāvjus?

Labi! Atgriezīsimies pie valodas. Lai kā arī tur būtu viens no galvenajiem nosacījumiem lai mēs saglabātu savu nāciju ir mūsu valodas pastāvēšana un tas vai taj izdosies ilgstoši eksistēt ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Ko es domāju, kas mums (sabiedrībai) būtu jādara lai saglabatu valodu?

1.       Jārealizē apdomāta imigracijas kontrole, bet ne pārspīlēti radikāla.

2.       Jācenšas konsolidēt sabiedrību un jārealizē nopitni integrācijas pasākumi.°

3.        Jānodrošina maksimālu informacijas piejamību latviešu valodā massu medijos un sociālajos tīklos (piem. informacija latviešu valodā wikipēdijā, kur tā ir ļoti nabadzīga, u.c.).

4.       Jāturpina grāmatu drukāšanu latviešu valodā un jāveicina to popularizēšanu, jo īpaši bērnu, jauniešu un potenciālo imigrantu vidū.

5.       Līdzīgi, kā šodien mēs cīnamies ar krievu valodas dominanci, tuvākajā nākotnē saprātīgi ir jāierobežo arī angļu valodas dominance.

Šo sarakstu vēl varetu papildināt, bet jūtu, ka esmu pārāk gari izplūdis. Sākumā taču solīju, ka stāsts būs īss! Tādēļ beigšu to un tikai palūgšu, ja kādam ir kas padomā, kas būtu jādara lai mums izdotos ilgstoši saglabāt savu valodu, to pievienot komentaros.  Tāpat, kā sākumā jau teicu, pievienoju arī aptauju kurā vēlos noskaidrot kaut nelielas sabiedrības daļas domas par to, kas tad īsti apdraud mūsu valodu.

Paldies par uzmanību un uzredzēšanos: 

Peteris Vēciņš                                         23.02.2015.