Par latviskiem svētkiem: Kādas ir Jāņu svētku tradīcijas?3

Mājās un sētas sakopšana
Visi svētki, arī Jāņi sākas ar mājas un tās apkārtnes sakopšanu – izslaucīšanu, izmazgāšanu, nezāļu izravēšanu, zāles nopļaušanu, apkārtnes sakārtošanu un nodrošināšanu ar, piemēram, malku un sienu.​

Jāņuzāļu plūkšana
Par jāņuzālēm tiek uzskatīta lielākā daļa lakstaugu, tomēr par nozīmīgākajām no tām tiek uzskatītas madaras, āboliņš, debestiņas, nārbulis, dievredzīte, buldurjānis, vībotne, paparde.

Vainagu pīšana
Vainaga pīšana ir rituāls, kas it īpaši svarīgs ir jaunām meitām, kas nav precētas – vainagā tiek iepīts zieds pēc zieda, kuriem katram piemīt sava nozīmē, tādējādi piesaistot mīlestību un lolojot cerību par precībām.

Jāņuguns kuršana
Tradīcija no saules rieta līdz saules lēktam dedzināt Jāņuguni jeb Jāņu sveci, pūdeli, pundeli, raganu ir saistīta ar simbolisku gaismas pārnešanu uz nākamo saules gadu.

Jāņabērnu sasaukšana
Agrāk ar ganu dūdām vai taurēm, vai sitot bungas līdz saulrietam bija jāsasauc visi jāņabērni un jāaicina un kopīgu Jāņu svētku svinēšanu.

Dziesmu dziedāšana
Tā kā Jāņu dziesmas ir uzskatāmas par savdabīgām lūgšanām vai mantrām, tad to izvēlei un dziedāšanai ir liela nozīme – tiek uzskatīts, ka tās, dziedātas pareizajā laikā un vietā, spēj ietekmēt notikumus, vērst par labu vai par ļaunu dažādas sakarības.

Papardes zieda meklēšana
Vispār Jāņu svētku laikā valdīja seksuālā vaļība, jo tika uzskatīts, ka erotiskām nodarbēm ir maģiska nozīme, kas labvēlīgi ietekmē radošo veģetācijas spēku jeb auglību, tādējādi veicinot vispārēju dabas enerģijas palielināšanos.

Siera siešana
Kā vēsta senlatviešu ticējumi, siera likšana galdā arī veicināja govs piena došanu nākamajā vasarā.

Negulēšana Jāņu naktī
Jāņu nakts ir tik īsa, ka nav vērts gulēt un pat ir kauns to nogulēt, un neredzēt, kā uzlec saule, kas ir šo svinību simbols.