CIK LATVIJĀ IR OKUPANTU ?
50 gadu PSRS okupācijas laikā Latvijā ir ieplūdis apmēram miljons militāro un civilo okupantu no citām "brālīgajām" PSRS republikām. Paldies Dievam, pilnīgi visi šie izdzimteņi nav gribējuši apmesties uz pastāvīgu dzīvi Latviešu zemē, citādi mūsu tautas stāvoklis būtu vēl bēdīgāks, nekā tas ir patlaban. Tomēr, kā liecina PID dati, tad 20.gdsm. 90.gadu sākumā Latvijā atradās pāri par 700000 nepilsoņu (bijušās PSRS pilsoņu), kam pilnīgi nepamatoti un klaja pretrunā ar Latviešu tautas nacionālajām interesēm tika piešķirts t.s. "pastāvīga iedzīvotāja" statuss, tādejādi faktiski leģitimizējot viņu atrašanos Latvijā un pārkāpjot Ženēvas 1949.gada konvenciju, kas aizliedz okupētājvalstij iepludināt okupētā teritorijā tās civiliedzīvotājus, pasludinot šo procesu par pretlikumīgu un neleģitīmu. Drīz pēc tam tika pieņemts t.s. "pilsonības likums", kas gandrīz katram okupantam ļāva naturalizēties un iegūt LR pilsonību. Nu jau teju 10 gadus turpinās šis noziedzīgais genocīda process pret Latviešu tautu, kas oficiāli tiek dēvēts par sabiedrības integrāciju un ietver sevī bezmaz varmācīgu uzspiešanu okupantiem naturalizēties un iegūt vienādas vai pat lielākas tiesības, nekā Latviešiem. Ja ticēt oficiālās statistikas datiem (kāds gudrais gan ir teicis, ka esot mazie meli, lielie meli un statistika), tad šai periodā par LR pilsoņiem ir nelikumīgi pataisīti pāri par 100000 okupantu. Tai pat laikā nepilsoņu skaits esot samazinājies līdz 400000. Arī cilvēks ar stipri viduvējām matemātikas zināšanām ir spējīgs aprēķināt, ka nez kur "pazuduši" ir ap 200000 okupantu. Jautājums - kur tie ir palikuši? Oficiālās varas iestādes apgalvo, ka viņi esot vai nu miruši, vai arī izceļojuši uz ārvalstīm. Nenoliedzot, ka ir, protams, zināma daļa okupantu, kas tiešām vairs nav šinī saulē vai arī nedzīvo pašlaik Latvijā, tomēr uzdrošināšos nepiekrist, ka šo iepriekš minēto ļautiņu būtu tik daudz - veseli 200000. Galu galā, okupantiem taču dzimst arī bērni. Un; lai arī pašreizējais nodevīgais pilsonības likums ļauj tos pēc abu vecāku lūguma reģistrēt kā LR pilsoņus, tomēr, ja atkal ticam oficiālajai statistikai, tad vairums okupantu šādu vai tādu iemeslu dēļ nevēlas izmantot šo iespēju (no Latviešu viedokļa - paldies Dievam, ka tā!). Tātad, okupantu skaitam uz mirušo personu rēķina īpaši samazināties nevajadzētu. Arī no Latvijas izbraukušo personu skaits nav nemaz tik liels, tiesa, ar rūgtumu gan jāatzīst, ka izbrauc diemžēl ne tikai sveštautieši, bet arī daudzi latvieši. Tādēļ, manuprāt, maksimālais okupantu skaits, ko varētu "norakstīt" kā mirušus vai izbraukušus, nevar būt virs 50000. Pārējie acīmredzot būs ieguvuši LR pilsonību, apejot naturalizācijas procesu. Personu skaits, kuriem ir šādas tiesības, ir ļoti plašs, sākot jau no "latviešiem", kuru vienīgais latvietības apliecinājums ir ieraksts pasē, bet pasi viņi nereti ir šķībām acīm, dzeltenu ādas krāsu un Latviešu valodā neprotoši gandrīz
ne vārda. Tad vēl šeit būtu jāpieskaita visi okupanti, kas beigusi vidējo vai augstāko mācību iestādi Latviešu valodā (kā zināms, Latviešu skolas patlaban čum un mudž no krievvalodīgajiem), kā arī katra okupanta nepilngadīgās atvases, kas automātiski kļūst par LR pilsoņiem, tiklīdz naturalizējas kāds no viņu vecākiem. Un kur tad vēl visādi bāreņi un "vācu fašistu represētie", kuriem tāpat pienākas bezierunu pilsonība. Visi šie radījumi netiek iekļauti naturalizēto personu sarakstā, bet viņu skaits nebūt nav mazs. Ja uzskatām, ka vidēji vienā naturalizējušās okupanta ģimenē ir divi bērni, tad viegli var izrēķināt, cik reižu lielāks ir reālais jaunizcepto "latvijcu" skaits, salīdzinot ar oficiālo - apmēram 3 reizes !!! Ņemot vēra visu iepriekš minēto, nākas secināt, ka patlaban vismaz trešdaļa, bet varbūt pat puse no PSRS ieklīdeņiem jau ir naturalizēta. To spilgti apliecina arī Jurkāna, Rubika un Ždanokas partiju pārstāvju skaita pieaugums Saeimā un pašvaldībās. Protams, nav būtiskas nozīmes, kādā veidā okupants iegūst pilsonību - automātiski reģistrējoties vai izejot naturalizāciju, jo pēdējās prasības ir tik primitīvas, ka tās nespētu izpildīt vienīgi garīgi slims indivīds. Skaidrs arī, ka absolūtais vairākums okupantu naturalizējas tāpēc, lai varētu vieglāk uzsēsties Latviešiem uz kakla, un labi, ja daži simti (pēc visoptimistiskākajām prognozēm) jūt kaut nelielu cieņu un mīlestību pret Latviju un tās vienīgo likumīgo pamatnāciju - Latviešu tautu. Dabiski, ka nākamajos gados "naturalizācijas mašīna" darbosies vēl pamatīgāk, lai iztaptu gan Austrumu, gan Rietumu kungiem, gan pašmāju nodevējiem. Ko darīt šinī situācijā mums, Latvju Patriotiem? Pirmkārt, jebkurš okupants arī pēc naturalizācijas ir jāturpina uzskatīt par okupantu. Pilsonības piešķiršana viņam nav likumīga un, īstajiem Patriotiem nākot pie varas (agri vai vēlu tas notiks!), tā tiks atcelta. Cik viegli okupanti ieguva LR pilsonību, tik viegli viņi to arī zaudēs! Otrkārt, pašiem jācenšas maksimāli izvairīties kontaktēties ar okupantiem un, pasarg' Dievs, radoties ar šo ieklīdeņu varzu. Okupantiem pastāvīgi jājūt diskomforts Latvijā, lai viņiem beidzot pielēktu, ka ir šeit nevēlami liekēži, kurus Latvieši pacieš kā smagu un ilgstošu slimību. Ja mēs spēsim saglabāt tīru savu rasi un nāciju, tad pie labvēlīgiem apstākļiem (kosmopolītisms Eiropā un pasaulē nevaldīs mūžīgi), mēs padzīsim okupantus no Latvijas un būsim atkal kungi savā zemē un savā valstī. Savukārt jauktās laulības mūsu tautu ātri vien iedzīs nāvē! Tātad, Latvieši, ja būsim drosmīgi, vienoti un nelokāmi, tad mēs izdzīvosim! PAR LATVIEŠU TIESĪBĀM LATVIJĀ
CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
15.12.2004. AIVARS GEDROICS
