Mēs Latvijā dzīvojam vidē, kur gandrīz jebkura mūsu zemes vieta ir labvēlīga cilvēka izdzīvošanai. Mūsu meži, pļavas, tīrumi un pat purvi nodrošina iespēju cilvēkiem izdzīvot, sagādāt ēdienu, ūdeni un mitekli. Tāpēc Latvija ir salīdzinoši vienmērīgi apdzīvota, un mums nav jebkādu nopietnu traucējošu dabas faktoru cilvēku dzīvei. Tomēr ne visur uz Zemes ir tā paveicies kā Latvijai. Aptuveni 20% jeb aptuveni 30 miljonus km² no Zemes sauszemes platības aizņemtuksneši. Tuksnešu kopplatība uz planētas ir 460 reižu lielāka nekā Latvijas platība. Pie tamtuksneši ir dažādi. Kādus 11% no Zemes sauszemes platības aizņem smilšu, dzeltenzemes, mālsmilts, māla, akmeņu un dažādas citas grunts tuksneši. Vēl 9% no planētas sauszemes virsmas aizņem sniegotie tuksneši Grenlandē un Antarktīdā. Arī pustuksnešus var attiecināt pie ekstremālās vides.
Oāzes0
Pasaules lielie tuksneši, pustuksneši un tundra
Dzeltens – smilšu, dzeltenzemes, māla, akmeņu un citi tuksneši Brūns – pustuksneši Gaiši zils– tundra Balts – sniegotie tuksneši Klimatiskie apstākļi visa veida tuksnešos ir ekstremāli skarbi. Gan gaisa temperatūras režīms, gan mitruma apstākļi, gan vēji, gan reljefs, gan nabadzīgā augu un dzīvnieku valsts nosaka to, ka tuksnešu vide praktiski nav piemērota cilvēku dzīvei. Tomēr šajā skarbajā un cilvēka dzīvei nepiemērotajā vidē ir nelielas izdzīvošanas saliņas – oāzes. Oāze ir cilvēka dzīvei piemērota teritorija vidē, kura nav piemērota cilvēka izdzīvošanai. Karstajos un sausajos tuksnešos oāzes ir teritorijas pie dabiskām ūdenstilpēm vai ūdenstecēm, ap kurām ir kāda veģetācija. Oāzes var būt gan pavisam nelielas ar mazu dīķi un dažām dateļpalmām, gan arī veselas pilsētas ar lauksaimniecisko un rūpniecisko ražošanu. Par pasaulē lielāko oāzi tiek uzskatīta Nīlas upes delta un ieleja Ēģiptē. Tās platība ir ap 22 000 km². Antarktikā par oāzēm sauc teritorijas, kuras ir brīvas no ledus un sniega. Tās gan nevar uzskatīt par cilvēka dzīvei piemērotām teritorijām, taču tomēr sauc par oāzēm.
Agrāk oāzē ir bijusi beduīnu apmetne, bet tagad tā ir pārveidota par tūrisma objektu. Ūdens ezerā ir sāļš, taču tajā dzīvo gan zivis, gan vēžveidīgie.
Gaberouna oāze Sahāras tuksnesī Lībijā
Kufras oāze ir oāžu grupa, kura jau no senatnes ir bijusi nozīmīgas transporta mezgls karavānām, kuras devās gan uz Vidusjūru, gan kontinenta dziļumā. Pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā Kufras oāzē sāka realizēt vērienīgu projektu par lauksaimniecības attīstību tuksnesī. Izmantojot artēzisko dziļurbumu ūdeni, tika izveidoti daudzi apļveida apūdeņojamie lauki, kuru diametrs ir 1 km. Šie apūdeņojamie lauki ir lieliski redzami no kosmosa uzņemtajos satelītattēlos.
Kufras oāze Sahāras tuksnesī Lībijā
Senatnē Juejacjuaņas oāze bija viens no pieturas punktiem slavenajā Zīda ceļā. Oāze atrodas pie dabiska pusmēness formas ezera, kura vidējais dziļums vēl pirms 50 gadiem bija 4 – 5 m. Tagad ezers ir izžuvis, un tā vidējais dziļums ir tikai 1 m. Mūsdienās oāze ir iecienīts tūrisma objekts.
Juejacjuaņa oāze Taklamakana tuksnesī Ķīnā
Alhasa oāze ir lielākā oāze Saūda Arābijā un viena no lielākajām Āzijā. Šajā oāzē atrodas vesela pilsēta un vairāki desmiti ciemu. Oāzes kopējā platība ir apmēram 120 km2 jeb divas reizes lielāka par Liepājas platību. Oāzi ar ūdeni nodrošina apmēram 60 artēziskie dziļurbumi, kas dod iespēju audzēt vairāk nekā 2 miljonus dateļpalmu, rīsus, kukurūzu, citronus un citus augļus. Tiek audzētas arī aitas, kazas un kamieļi. Tā kā Alhasa oāzes tuvumā atrodas lieli naftas ieguves lauki, tad oāzes iedzīvotāji tiek nodarbināti arī naftas ieguves industrijā. Oāzē atrodas pat 2 universitātes un 2 izklaides parki.
Alhasa oāze Rubelhālī tuksnesī Saūda Arābijā
Oāze atrodas netālu no Nāves jūras un iekļaujas Ein Gedi dabas rezervātā un nacionālajā parkā. Tur atrodas arī ebreju kibucs, kurš nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu.
Tev patiks šie raksti
