Šis ir mans pirmais raksts šajā portālā. Līdz šim esmu tikai komentējis citu rakstītos garadarbus. Un tēmu pirmajam rakstam nolēmu izmantot sasodīti aktuālu – bankas un nolikto atslēgu principu.
Centīšos rakstīt loģiski un argumentēti un ceru sagaidīt loģisku, argumentētu kritiku savam rakstam (ja kaut kas nepatīk vai kam nepiekrīti, tad uzskaiti pa punktiem kāpēc... nevis rupji lamājies... kaut gan pieļauju domu, ka tik provokatīvs temats neiztiks bez lamām..)
Īsumā par raksta struktūru. Sākumā ir atrodama esense – manis izvirzītā tēze (ideja) in īss paskaidrojums, savukārt vēlāk attiecīgajās nodaļās izvērsts sīkāks manu argumentu izvērtējums priekš pacietīgākajiem lasītājiem.
Tēze: NOLIKTO ATSLĒGU PRINCIPS IR VIENS NO SLIKTĀKAJIEM SCENĀRIJIEM, KAS VAR NOTIKT LATVIJĀ KREDITĒŠANAS JOMĀ.
Argumenti:
Nolikto atslēgu princips sadārdzinās kredītus, kā arī padarīs tos nepieejamus lielai daļai sabiedrības.
Pretēji solītajam, tas nevis aizkavēs, bet veicinās jauna ziepju burbuļa veidošanos.
Mājokļu tirgus kļūs segmentēts pēc mājokļu piederības, izveidojot banku oligopolu visiem darījumiem.
Kredītu sadārdzināšana un nepieejamība.
Bankas nekad nezaudē
Lai vieglāk varētu izskaidrot šo domu ņemšu palīgā sevis izveidotu aksiomu- BANKAS NEKAD NEZAUDĒ! (aksioma – pieņēmums, kas netiek apstrīdēts (protams, ja kāds vēlēsies to apstrīdēt, tad par šo tematu var izveidot atsevišķu rakstu)). Kāpēc šāda aksioma? Piemērs – iedomājiets nelielu ciematiņu „Čuhņa” kurā strādā viens namdaris. Ciematā neviens neko nebūvē un viņam īsti nav darba. Kādā dienā pilsētas mērs viņam piedāvā celt mājas par puscenu, savukārt viņš ir informēts, ka kaimiņu ciemā ir vajadzīgi namdari. Protams viņš nepieņems mēra piedāvājumu – uzņēmēji nekad ilgstoši nestrādās ar zaudējumiem. It sevišķi tādi uzņēmumi kā bankas, kas manuprāt, skaita pēdējo centu.
Sarežģijam piemēru. Čuhņā plosās viesuļvētra. Visas mājas iznīcinātas. Namdaris jau berzē rokas – būs lielā peļņa. Atnāk mērs un saka – slēgsim ar tevi līgumu, bet ja turpmāk arī būs viesuļvētras un kāda māja tiks nopostīta, tad tev tā būs jāatjauno par velti.
Kā Jūs domājat – kāda būs meistara atbilde. Viņš var ātri piekrist domājot par ātru peļņu, bet no otras puses – nākošā vētra viņu var izputināt, tāpēc vajag nodrošināties, jo vētras šeit notiek katru gadu. Varbūt jau laicīgi paprasīt samaksu arī par nākošo gadu, vai varbūt par nākošiem trim gadiem.... Iespējams namdaris piekritīs jaunajam mēra piedāvājumam, bet par dubultīgu vai pat četrkārtīgu samaksu. (starp citu tieši tas pats notiek Latvijas būvniecības nozarē tiklīdz pasūtītājs prasa ļoti ilgu garantijas laiku – tieši tāpēc garantijas visām megabūvēm ir tikai divi gadi).
Esmu izskaidrojis kā uzņēmēji (kas visi ir tendēti uz peļņas gūšanu) pie mākslīgi radītiem apstākļiem pamanīsies nezaudēt, bet paprasīt lielāku samaksu.
Kur dabūt naudu?
Nākošais faktors kas ir jāņem vērā ir konkurence. Banka tāpat vien nevar pacelt kredīta maksājumus divas reizes vai četras reizes. Tad nu jādomā kur ņemt naudu un naudu var paņemt dažādos veidos – komisija par kredīta izsniegšanu, komisijas par kontu uzturēšanu (it sevišķi darījumu kontiem mājokļu iegādē), procentmaksājumi, soda naudas par kavētiem termiņiem, līgumsodi par lauztiem līgumiem.
Krīzes gados katram trešajam kredītņēmējam bija problēmas ar kredīta atmaksu un katram ceturtajam vai piektajam vispār nebija iespējams kredītus atmaksāt. Kā jūs domājat – kas par to maksāja un maksās. Pirms atbildat, atcerieties – bankas nekad nezaudē. Šos bankai radītos zaudējumus segs kredītņēmēji – gan pats parādnieks (līgumsodi par līguma laušanu, mājokļa zaudēšana), gan citi godīgie maksātāji (lielāki procenti, pirmās iemaksas, paaugstināta mājokļu cena). Ja nolikto atslēgu princips nevajadzīgi aizsargā parādnieku, tad cietīs vairāk pērējie kredītu ņēmēji
Nepieejamība
Reti kurš vairs atceras cik grūti kredītus bija dabūt pirms lielā burbuļa. Ieķīlājot 40 ha zemes nedeva pat 4000 Ls, kaut gan tirgus cena jau bija krietni augstāka. Un šis ir vēl viens arguments par ko der aizdomāties. Ieviešot nolikto atslēgu principu tev būs jāmeklē galvotājs, kam ir ko ieķīlāt, pretējā gadījumā bankas tev kredītus nedos. Piemēram – tu noskati māju kuras vērtība ir 100 000, tu gribi vēl to remontēt, tev vajag 120 000, ātrās pārdošanas cena ir, piemēram, 60 000 (tā ir tā summa, ko banka ātri dabūs atpakaļ, ja tu nespēsi maksāt) jautājums kur ņemt tos otrus 60 k. Ja bankas vairs nedrīkstēs vērst piedziņu uz parādnieka ienākumiem, bankas kontiem, tad no sorry bračkas, bet jāsaprot, ka kredītus jauni cilvēki kam nekas nepieder turpmāk dabūt vairs nevarēs.
Risks par banku oligopolu un ziepju burbuli.
Atceramies – naudu var iegūt dažādos veidos.... tā kā darbojas konkurence tad reti kura banka baidīs ar lieliem procentiem un kredītu nepieejamību.... bet ir vēl viens variants kā bankas var tikt pie naudas – mājokļu cenu palielināšana.
Iedomājieties situāciju – četri cilvēki vienlaicīgi nopērk mājas, kuru vērtība tirgū būtu 100 000 (kopā 400 000). Ir viena nianse – banka šīs mājas pārdod par 120 000 gabalā (kaut lieliski apzinās, ka to vērtība ir 100 000, bet ātrās pārdošanas vērtība 60 000 kā pirmajā piemērā).
Viens no šiem četriem nespēj samaksāt (vidējais statistiskais). Banka ātri pārdod māju savai meitas kompānijai un tiek pie 60k, pārējie 3 maksā kārtīgi, kopā 360 k....
Cik kopā saņems banka? 420 000, tātad par 20 000 vairāk kā tad ja tirgotu par 100 000. Un piedevām tagad banka šim parādniekam var teikt – noliec atslēgas un ej – tu esi brīvs,,, jo atradās trīs citi duraciņi, kas samaksāja viņa vietā un ar uzviju.
BANKAS NEKAD NEZAUDĒ!
Tas bija samērā vienkārš piemērs par to kas ir nolikto atslēgu princips. Apskatot šo piemēru var secināt, ka nākotnē ļoti iespējams varēs iegādāties tikai tos dzīvokļus, kas iederēs bankām (kurus tirgos bankas), lai bankas varētu pašas noteikt to cenu (oligopols – ierobežots tirgus ar dažiem lielajiem spēlētājiem), kā arī mākslīgi uzpūstas cenas.
Un tagad pašās beigās neliels atgādinājums
Ap 2004 gadu Rīgā bija tāds jaunais projekts „Varavīksnes nami”, kas piedāvāja īrēt ar izpirkuma tiesībām. Un tas jau arī ir tas pats nolikto atslēgu princips – noskati dzīvo, ja nevari atļauties, vienkārši vācies laukā un pazaudē iemaksāto.
Tā ka jau vairāk kā 10 gadus mums ir iespēja izvēlēties starp īri ar izpirkuma tiesībām un hipotekāro kredītu. Manuprāt izvēles iespēja ir jāsaglabā. Tas ko šobrīd dara tā parādnieku apvienība ir šaušana sev kājās, vai kā maza kucēna centieni izraut no nikna saimnieka rokām rīksti – jo vairāk centies jo vairāk dabū pa pakaļu.
Aiz tīrās atriebības kāresviņi cenšas iegriezt bankām, bet vienīigie zaudētāji būsim mēs paši – kas nākotnē vēlēsies tikt pie kredīta.
Neesmu banku darbinieks, neesmu arī parādnieks (par laimi vecāki mani atrunāja no dzīvokļa iegādes 2006 gadā), šobrīd dzīvoju īrētā dzīvoklī, nākotnē noteikti gribēšu sev privātmāju. Sakrāt ātri nav iespējams – noteikti būs jāņem kredīts. Žēl ka dažu neapdomīgu cilvēku čīkstēšanas dēļ man nākotnē tiks liegta iespēja iegādāties lētu mājokli.
