Tas oficiāli ir noticis. Man vairs nav iemesla turpināt dzīvot. Esmu lasījis daudz apkaunojošus stāstus, bet nekad nedomāju, ka kas tāds varētu ar mani atgadīties. Nezinu ko darīt... Neesmu izgājis no savas istabas jau 2 dienas.
Nogaliniet mani... Nekad neesmu bijis tik apkaunots... Zaudēju meiteni38
1211
14
Labi, tātad, semestra sākumā, runāju ar savu augstskolas pasniedzēju un viņa ieteica man studēt papildus priekšmetu kādā no zinātnēm. Izlēmām, ka tā būs ķīmija. Domāju, ka tas pasmagi iesūkās, tomēr beigās nebija nemaz tik traki (Es dabūju 7).
Lai nu kā, pirmajā dienā es uz ķīmijas nodarbību ierados fakin skaisti sapucējies, jo biju izlasījis internetā, ka man jāatrod skaistākā mātīte un jāpiesēžas tai blakus (gotta be alpha, vecīt). Ieeju klasē (milzīga lekciju zāle, 250+ studenti), un neredzu nevienu brīvu vietu. Sāku iet uz priekšu un, par laimi, pirmajā rindā ir tiešām skaista blondīne, rozā krekliņā un melnās jogas biksēs. Jūtu, ka asinīs sāk plūst adrenalīns un es viņai piesēžos blakus. Protams, es viņai neko tajā dienā nepateicu, jo biju satraucies kā tītars pirms pateicības dienas.
Anyway, blondīne bija tāda smalka auguma, ap kādiem 160 cm, maziem pupīšiem un dibenu, bet tas viņai labi piestāvēja. Gari, blondi mati, zaļas acis un patīkams, brūns iedegums.
Kad tiku mājās, es sevi lādēju par to, ka ar šo seksbumbu neuzsāku sarunu. Pieņēmu, ka viņa nākamjā dienā vienkārši aizies sēdēt citur. Tad padomāju un nonācu pie secinājuma, ka man uz tik skaistu meiteni tāpat nav nekādu cerību un atmetu šai fantāzijai ar roku.
Nākamajā ķīmijas nodarbībā ierados mazliet agrāk nekā vajag un vienkārši aizgāju ieņemt savu vakardienas vietu. Kaut kā par visu šo atgadījumu biju aizmirsis un atnācis sporta tērpā (taisījos iet uz zāli pēc nodarbības). Pat neizmazgāju zobus no rīta (stunda sākās 8:30). Par izbrīnu, man blakus piesēdās meitene no vakardienas.
No pilnīga miera es pārvētos uz šo -
Kādās 0.5 sekundēs. Taču, es izlikos vēss un mēs pat sākām runāt.
Atlikušo semestra daļu mēs turpinājām sēdēt kopā un satuvinājāmies. Vienmēr pārbaudījām viens otra mājasdarbus, jokojāmies un vienkārši labi parunājām. Man viņa tiešām iepatikās. Vienmēr bija tik relaksējoši un jautri ar viņu kopā pavadīt laiku.
Kad viņa uzzināja, ka manu suni jāiemidzina, viņa man uz nākamo ķīmijas stundu atnesa pašas gatavotus cepumiņus un kartīti ar novēlējumu. Veči, mana sirds šajā mirklī izkusa. Bija tikai divas problēmas -
1) Viņa bija superpopulāra meitene
2) Viņa bija pietiekoši skaista, lai strādātu par modeli
Visu laiku centos sadūšoties un uzaicināt viņu satikties ārpus skolas, bet nodomāju "kāda iespēja?.... tas nav reāli." Bet, pēdējā nodarbībā, pēc eksāmena, viņa mani sagaidīja ārpus lekciju zāles. Nomurmināju "pie dirsas" un aizgāju viņu uzaicināt uz kino. Bez jokiem, viņa atbildēja ar "es jau visu semestri gaidīju, kad beidzot to pajautāsi" .... svētais jēzup.... nespēju noticēt tam, ko dzirdēju.
Mēs aizgājām paēst vakariņas, visu laiku smejoties, vienkārši asarās. Visu. Laiku. Esmu viduvēja izskata čalis, labākajā gadījumā kāds 5/10. Viņa ir 11/10 . Garāmgājēji atskatījās neticībā, redzot mūs kopā.
Manā galvā, visu vakaru notika šis -
Pēc vakariņām, noskatījāmies kino un es viņu aizvedu mājās, un noskūpstīju pie pašām durvīm. Kaut kas tik episks nebija rādījies pat manos mežonīgākajos sapņos. Es nevarēju noticēt, ka atrodos realitātē. Varbūt es vienkārši, braucot uz pirmo ķīmijas nodarbību, biju ietriecies kokā un pašlaik atrados komā?
Kad tiku mājās, es notupos ceļos un pielūdzu dievu. Es viņam prasīju "kāpēc tu mani esi ar šo svētījis? Kāpēc esmu to pelnījis?"
Diemžēl, drīz vien lietas pavērtās uz slikto pusi.
Nākamajā dienā pēc randiņa, viņa nosūtīja man īsziņu, kurā prasa vai gribu doties izbraucienā ar jahtu kopā ar viņu un viņas brāli. Pirmais prikols - viņas brālis ir profesionāls amerikāņu futbola spēlētājs. Sakačājies kā švarcnēgers un izskatījās biedējošāk kā maskavas ielas urla trijos naktī. Tātad, es devos uz viņas māju, kur mums kadiliakā pakaļ atbrauca meitenes brālis, kopā ar savu meiteni, komandasbiedru-milzi un melnādaino milža meiteni, kuru sauc "Ti-rī" vai kaut kas uz to pusi. (Nav ne jausmas kā to raksta, pirmo reizi mūžā tādu vārdu dzirdēju.) Zvēru pie dieva, viņas sēžamvieta bija lielāka par Nikijas Mināžas.
Sajutos kā 4 gadnieks konču veikalā. Tiklīdz satiku brāli, viņš man saspieda roku un teica "sveiks, čomiņ!" Mana meitene ieskrēja mājā paņemt kaut kādu sūdu, ko aizmirsa. Kad palikām vieni, viņš ieskatījās man acīs un brīdināja : "Ja tu viņai ko izdarīsi, es noraušu tev žokli un izbarošu to savam komandasbiedram." Es gribēju raudāt.
Skatoties sev uz kājām, nomurmināju "jā, ser," uz ko viņš atbildēja ar : "KO?" Nesapratu kāpēc viņš prasa un ātrumā atbildēju ar tādu pašu "ko?" Viņš uzbļāva man : "KO PIE VELNA TU MAN TIKKO TEICI?" Satraucies, es arī iebļāvos : "Jā, ser!" Tad, Apmierināts, viņš noteica "tieši tā."
Biju reāli pārmīzis jēgu un jau apsvēru domu skriet prom, kad beidzot pamanīju draudzeni nākam ārā no mājas. Aleluja. Visi iesēdāmies brāļa glaunajā mašīnā un braucām uz piestātni, kur atradās jahta.
Otrais prikols - man, ne no kurienes, vēderā uzradās pamatīgas gāzes. Nezinu vai tas bija no uztraukuma vai arī biju apēdis ko nelāgu... Visu ceļu, mašīnā skanēja skaļa mūzika, tāpēc es izlaidu pāris purkšķus. Pavisam drīz, nāvējošā olu un mirušo dzīvnieku smaka izplatījās un Ti-rī vajadzēja atvērt logus, jo viņai šķita, ka izvemsies. Neviens nezināja, ka tas biju es, jo visi vienkārši vainoja milzi, kuram tas bija pilnīgi pie dirsas un viņš pat necentās to apstrīdēt. Kad izkāpām no mašīnas, meitene man pajautāja "viss kārtībā?", uz ko es atbildēju ar : "jā, viss ir lieliski!" Ak dievs, lūdzu palīdzi man...
Visi sakāpām uz jahtas. Tā nebija pārāk liela, taču tai bija laba stereo sistēma, ledusskapis un ādas sēžamie ar meitenes brāļa iniciāļiem iešūtiem uz tiem. Jahta izskatījās pilnībā jauna.
Pēc kādām 15-20 minūtēm, bijām atklātajā okeānā. Meitenes brālis līdzi bija paņēmis tonnu ar alu, tāpēc dabūju dzert par brīvu. Viņam līdzi bija arī sviestmaizes... likās foršs čalis, ja neskaita to, ka viņš mani absolūti biedēja. Pēc neilga brauciena, milzim vajadzēja atliet, taču izrādījās, ka tualete ir saplīsusi, tāpēc viņš vienkārši pamīza okeānā, jahtas otrā pusē, kamēr mēs braucam. Brauciena laikā, man blakus sēdēja mana klasesbiedrene un Ti-rī. Visu šo laiku, Ti-rī mani ķircināja manas draudzenes priekšā un man nebija ne jausmas kā atbildēt. Centos būt vēss un kruts, bet man nekas neizdevās. Paralēli tam, manā vēderā veidojas vētra.... tumša... briesmīga... vētra.
Šajā mirklī, es biju tiešām nervozs un uztraucies. Manai draudzenei bija balts viendaļīgais peldkostīms ar seksīgiem izgriezumiem. Tas bija tik pieguļošs, ka es varēju burtiski saskatīt viņas "mincīti". Viņa izskatījās lieliski... Kā no sapņa... Nezinu pat kā lai izskaidro. Par to iedomājoties, iemetas stīvais. Viņas mati bija savākti astē un viņa visu laiku smējās, ieķērusies man rokā.
Okei, viņas brālis izlēma piestāt uz maziņas salas, kur viņš lika man šotiņā ar viņu izdzert alu. Nekad nebiju tā dzēris un es aizrijos, izliedams alu. Saniknots, viņš savējo iemeta ūdenī un saka : "wtf, nīkuli?" Meitene mēģināja viņu nomierināt. Mana sirds slīkst, bet vēders vārās...
Uz šīs saliņas palikām kādas 30 minūtes. Pie krasta piepeldēja pāris zivis un mēs sākām mest tām sviestmaizes. Visi bija salīduši vienā saliņas malā un man reāli vajadzēja izlaist šo viesuli no pakaļas. Tā, kā viņi bija ielīduši ūdenī, es arī varēju ielekt iekšā (tikai es to izdarīju salas otrā pusē). Ļoti ātri, es novilku šortus un palaidu visu to draņķību ārā. Tas burtiski izšāvās no mana dibena. Pāris sekundēs, ap mani izveidojās tumšs kaku mākonis. Jutos tiešām atvieglots un pakakāju vēl mazliet.
Tad, ne no kurienes, viena no zivīm atpeldēja pie manis un sāka ēst manus sūdus. Viņai ātri vien sekoja arī pārējās zivis un sāka kost man kājās, šortos dibenā. Mani šorti nokrita un aizpeldēja. Pārējie redzēja, kā zivis aizpeld uz otru pusi, tāpēc viņi tām sekoja un tur priekšā biju es. Pilnībā kails, zivju un izkārnījumu ielenkumā. Visi sāka smieties, izņemot meiteni, kas mani šeit uzaicināja. Viņa neko neteica.
Kad zivis beidzot aizpeldēja, viņas brālis pacēla jahtas kāpnes un neļāva man kāpt atpakaļ, jo es esmu pārāk "netīrs". Tā, es tur kādas 20 minūtes peldēju, kamēr pārējie klausījās mūziku un dzēra alu. Visu atpakaļceļu, mani sauca par "sūdabrāli".
Kad mūs atveda atpakaļ pilsētā, meitene man pateica "piedod," uz ko es atbildēju ar "jā..." Tas bija viss. Mēs vairs neesam runājuši.
Nezinu, kāpēc dievs man to nodarīja. Jau atkal, es nokritu ceļos un jautāju "Kāpēc esmu to pelnījis?" Zaudēju sapņu meiteni... Visu priekšā pazemots. Kopš tiku mājās, pēdējās dienas vienkārši esmu pavadījis slēpjoties un raudot, kaut gan raudājis neesmu kopš 12 gadu vecuma. Vai no kaut kā tāda var atgūties? Vai es kādreiz spēšu atgriezties sabiedrībā? Kāpēc tas ar mani notika? Vienkārši nogaliniet mani...
