Kādas sajūtas izjuta cilvēki, kad tie izbeidza kāda dzīvību? Lasam.
Nogalini.33
1213
2
Autors: Foto: PRT Laghman
Kāds ASV kareivis par savu pieredzi:
Godīgi sakot, kad pirmo reizi kādu nošāvu, pārsteidzoši, taču es tikpat kā neko nejutu. Katru reizi kad izšāvu lodi tā ieurbās mana ienaidnika ķermenī un izlidoja tam cauri. Pirmo cilvēku pa kuru man nācās šaut es sašāvu gurnā, viņš nokrita zemē. Es pieskrēju, lai iešautu viņam galvā. Nekad nebiju domājis, ka cilvēks spēj izdvest tik briesmīgu kliedzienu. Taču, es tāpat neko nejutu, biju pilnīgi bez emocijām, iespējams, ka tas tajā visā ir pats šausmīgākais. Tagad, kad esmu jau aizgājis no armijas tas kliedziens laiku pa laikam atskan manā galvā. Bet es neatceros kā viņš izskatījās. Atceros tikai viņa kliedzienu.
Kāds narkodīleris:
Bez šaubām šis ir vispersonīgākais jautājums uz kādu man nācies atbildēt... Kad es kādam atņēmu dzīvību man bija tikai 19 gadu. Tagad, atceros, ka jutu milzīgu spiedienu, lai nogalinātu. Man šķita, ka mani redzēs kā sīku puņķu tapu, ja es nenogalināšu cilvēku, kurš mani apčakarēja. Biju narkodīleris un jutu, ka man ir jāpasargā savu reputāciju. Zinu, cik ļoti nepareizi tas ir, taču tad to vēl nesapratu.
Kad nospiedu gaili, jutos it kā būtu noņemts milzīgs akmens no maniem pleciem. Sajutos labi, jo beidzot sevi aizstāvēju. Es turpināju attaisnot savu darbību, taču dziļi sirdī es vienmēr zināju, ka ir negodīgi atņemt kādam dzīvību. Es vienkārši nespēju sev atzīties, ka esmu vientuļš un nobijies.
15 gadus vēlāk, jūtos skumji par to, ko izdarīju. Zinu, ka atņēmu upura ģimenei kaut ko ļoti svarīgu no viņu dzīvēm. Jūtu, ka izdarīju, ko ļoti sliktu visai pasaulei un esmu tai parādā ko tādu, ko nekad nevaru atdot. Esmu pilns ar kaunu un nekad negribu, lai kāds justu to pašu, ko es.
Reklāma
Krievu mafijas algots slepkava:
Lai nogalinātu kādu, nepieciešams kaut kas īpašs un pretī tu saņem kaut ko vēl īpašāku - pašpārliecinātību. Kad nogalinu jūtu noteiktas emocijas, taču tas ir privāti, intīmi. Kad tu lido ar lidmašīnu un pacelies gaisā, tavā ķermenī ir dīvaina sajūta, laikam varētu teikt, ka tie ir tauriņi vēderā. Tā es jūtos, kad nogalinu.
Slepkava piemin arī to, ka cilvēki, kas kādu nogalinājuši dusmās, negadījumā, vai citādā neprofesionālā veidā šo sajūtu neizbaudīs. Tas vienkārši ir savādāk - viņi jūtas pazuduši, nobijušies. Es to zinu jo reiz dzērumā nositu cilvēku. Taču, kad tu slepkavo priekš iztikas tā ir pavisam cita sajūta. Tu jūti pilnīgu kontroli pār sevi un pār savu upuri.
Sērijveida slepkava:
Kāds sērijveida slepkava apgalvo, ka viņš sācis nogalināt dēļ agresīvas pornogrāfijas. Viņš no tās kļuva atkarīgs jau 13 gadu vecumā. Bieži viņš ievilināja sievietes un meitenes savā mašīnā, kuras viņš sagūstīja, lai pēc tam varētu tās izvarot. Kad viņa miesaskāre bija apmierināta, viņš tās nogalināja un noslēpa grūti atrodamās vietās. Tā viņš darbojās vairākus gadus.
Savā pēdējā intervijā, pāris stundas pirms nāves viņš brīdināja citus cilvēkus par to cik bīstama ir pornogrāfija. Visvairāk - tāda, kurā ir vardarbība. Šī kombinācija man palīdzēja kļūt par aukstsirdīgo slepkavu kāds esmu šodien. Sākumā es vienkārši iztēlojos, pēc tam jau sāku plānot... Laikā, kad sagūstīju un varēju ar saviem upuriem darīt, ko vien vēlos, jutos lieliski. No vienas puses zinu, ka tas bija slikti, taču no otras, man ir žēl, ka vairs nevarēšu to turpināt.
Tev patiks šie raksti
