Mūsu bērniem piemīt augstākas un smalkākas vibrācijas, nekā mums tās bija jaunībā, tomēr tiem nepieciešams pieaugušo atbalsts un palīdzība, lai spētu attīstīties garīgi, emocionāli, mentāli un dvēseliski. Viņiem ļoti svarīga ir sapratne, pieņemšana, pavadīšana, pamudinājums. Mūsu bērniem nepieciešamas: skaidras vadlīnijas un disciplīna, skaidras jūtas un diskusijas, konkrētas robežas, patiesa mīlestība, neliekuļota uzslava un atbalsts, daudz kustību un brīvības pašizpausmei. Viņi parasti dod priekšroku noteiktiem ēdieniem, aktivitātēm un pat notikumiem. Jautājumā par ēdienu Jaunā laika bērni ir īpaši izvēlīgi, un tā nav izlutinātība. Bērni vienkārši zina, ko viņi grib, un tajās mājās, kur viņu zināšanas atzīst un atbalsta, viņi mācās uzticēties šiem instinktiem .
Termini “indigo” un “kristāliskie” tiek lietoti tādēļ, ka tie visprecīzāk raksturo šo bērnu auras krāsas un enerģētisko uzbūvi. Indigo bērnu aurā ir daudz indigo zilās krāsas. Tā ir krāsa “trešās acs” čakrai, kas ir enerģijas centrs galvā starp uzacīm. Šī čakra regulē gaišredzību, spēju redzēt enerģijas, vīzijas, garu pasauli. Daudziem indigo bērniem šīs dāvanas piemīt.
Kristālisko bērnu auras ir brīnišķīgi skaistas, daudzkrāsainas, lāsmojošas, pasteļtoņos ar kvarca kristāla prizmas efektu. Kristāliskajiem bērniem patīk akmeņi un kristāli. Tādēļ arī šie bērni tika nosaukti par kristāliskajiem bērniem.
Varavīksnes bērni bieži nākšot pasaulē indigo vai kristāla vecākiem. Ja indigo dvēseļu viedums esot mērojams gadsimtos, bet kristālu – gadu desmitos pirms to dzimšanas, tad varavīksnes, tieši pretēji, ir jaunas dvēseles, kurām nav tādas pieredzes un zināšanu.(4).
Uzsākot sarunu par Jaunā laika bērniem ar kolēģiem, iepazinos ar skolotāju Aigiju vispārizglītojošā skolā Rīgā. Viņa man uzticēja stāstus no savas dzīves ar atļauju publicēt vārdu un daļu stāstījuma. Aigija, pedagogs, kurš redz auras. Šīs spējas sievietei jau bijušas kopš bērnības. Viņa ātri sapratusi, ka apkārtējiem cilvēkiem neko tādu stāstīt nevar. Šodienā šīs spējas Aigijai palīdz darbā ar audzēkņiem. “Savus audzēkņus nekad nešķiroju, bet zinu, ka manā audzināmajā klasē ir 8 indigo bērn, kuriem ir elektro zilas auras un 3 kristāliskie bērni. Kristālisko bērnu aurām apkārt ir sudraba vai zelta maliņa. Redzu, kā auras krāsu intensitāte un toņi mainās no bērnu noskaņojuma,” stāsta Aigija, “stundās audzēkņiem organizēju nemitīgu darbības maiņu, rosinot tos domāt, pieņemt lēmumus. Nekādu vienveidīgu darbību! Nekādu rutīnas uzdevumu! Šiem bērniem vajag konkrētu mērķi un mainīgu izaicinājumu. Viņi strādā ātri un aizrautīgi, visu izmēģina tūlīt un tagad. Arī datorus un tehnoloģijas izmantojam tikai ar noteiktu mērķi. Viss, kas viņu uztverē norit par lēnu, sāk viņus garlaikot un pamudina, lai viņi aizplūstu savās domās vai gluži pretēji – kļūtu nemierīgi. Ļoti atzītas un pieprasītas ir lomu spēles. Aizrautīgi risinām sarunas par garīgām un ezoteriskām lietām, par Visumu un Dievišķo. Smejot saviem bērniem saku: “Jums jau nevajag ne ēst, ne dzert, ka tikai parunāt un diskutēt par garīgām un dvēseliskām tēmām.” Esam vienojušies par noteikumiem un robežām stundas laikā, bet man ir pieņemams tas, ja audzēknis nevar nosēdēt solā, lai sēž zem sola. Audzēkņi to zina, izmanto un turpina uzdevumu. Ir skolēni, kuriem izteiktas dotības matemātikā, citiem – zīmēšanā, bet, apgūstot zināšanas un prasmes caur pētījumu un eksperimentu, ieinteresējas visi. Vislabākā mācīšanās – mācīšanās kustībā. Ikvienam bērnam jārada iespēja attīstīties saskaņā ar viņa spējām. Es uzticos saviem audzēkņiem, un uzticēšanās tiek attaisnota. Esmu saskaņojusi ar vecākiem un ievirzu bērnus meditācijā. Piemēram, aizvērt acis un iedomāties savas sajūtas, vai arī – pie atvērta loga ieelpot Visuma mieru, svaigo gaisu un izelpot stresu, satraukumu, dusmas. Ja ir vēlēšanās raudāt – raudi, neviens nebaidās atklāt savas emocijas. Bērniem svarīga ir samīļošanās. Kā viņi mani apķer un spiež! Mūsdienu bērniem ļoti svarīgi ir uzticēties kādam pieaugušajam. Uzticēt savas šaubas, pārrunāt dzīvi, pajautāt. Ja viņi neatrod atbalstu ģimenē, tad tas var būt skolotājs skolā, ja arī tur bērnu nesaprot un neuzklausa, tad…, jā, tad viņi “noiet no ceļa”. Kādam vajadzētu būt skolotājam? Radošam, aizrautīgam, ar labu humora izjūtu, mīlestības piepildītam. Skolotājam jāsajūt ar sirdi. Ja tu mīli, tev dos pretī. Bērni visi ir vienādi un tajā pašā laikā tik dažādi, nav nozīmes nekādam dalījumam, viņi visi ir citādi, salīdzinot ar mums mūsu bērnībā. Mīlestība, cieņa, pieņemšana, uzticēšanās, atbalstīšana, viss, kas vajadzīgs savstarpējai sadarbībai.”
