MARTS 2012. GADS
Šonakt es pārgulēju ar Robu. Esmu nesaprašanā. Robs ir skaists, viņam ir 39 gadi - tieši 10 gadus vecāks par mani. Man liekas, ka viņš līdzinās Benam Aflekam. Viņš darbojas kā padomnieks bankā.
Kad viņš ieradās manā darba vietā, lai pārrunātu hipotekārā kredīta iespējas ar manu priekšnieku, mēs iepazināmies. Visas sievietes birojā siekalojās viņa dēļ. Mēs apmainījāmies ar telefona numuriem darba dēļ, tad viņš sāka flirtēt ar mani caur īsziņām un e-pastiem.
Mēs devāmies pāris reizes pusdienās. Bija acīmredzama dzirkstele starp mums. Man vēderā lidinājās tauriņi. Šovakar iedzeršana pēc darba noveda pie skūpstīšanās, tālāk sekoja mana gulta - paldies, Dievam, ka mājās nebija mana dzīvokļa biedrene Lūsija.
Esmu viena jau trīs gadus, man viņš patīk un sekss bija lielisks. Visam būtu jābūt lieliski, bet tā nav - ir viena liela problēma.
Robs nav vīrietis ar kuru es varētu mīlēties katru dienu, katru nakti. Viņš ir precējies, un viņam ir divas sešus gadus vecas dvīnes. Kā arī viņš tagad aizgāja no mana dzīvokļa, lai dotos atpakaļ pie savas sievas.
AUGUSTS 2012. GADS
Reiz es zvērēju, ka nekad neiesaistīšos ar precētu vīrieti. Mans tētis nokrāpa manu mammu, kad es biju pusaudžu vecumā. Es joprojām neesmu viņam īsto par to piedevusi.
Bet tagad es esmu mīļākā, esmu Roba «cita sieviete». Pēc pirmās reizes es zvērēju, ka tas vairs neatkārtosies, bet Robam bija kas cits padomā.
Viņš rezervēja numuriņu viesnīcā, lai nākamajā reizē mēs varētu pavadīt visu nakti kopā. Es biju pārāk vāja, lai pateiktu nē.
Mēs kopā pavakariņojām restorānā, kur neviens mūs nevarētu atpazīt. Tad mēs devāmies uz viesnīcu un izbaudījām galvu reibinošu seksu. Viņš nenovilka savu laulības gredzenu.
Tā tas ir turpinājies pāris mēnešus jau. Reizi nedēļā mēs tiekamies restorānā un vēlāk dodamies uz viesnīcu. Robs pērk man lieliskas dāvanas, piemēram, seksīgu apakšveļu.
Viņš nav tāds kā citi vīrieši, kas ir manā vecumā, kuri izdzer vienu glāzi un jau cer iekļūt manās biksītēs. Mēs neesam attiecībās, es vienkārši sniedzu Robam to, kas viņam netiek sniegts mājās.
Viņš saka, ka viņa sieva Kellija nav bijusi ieinteresēta viņu intīmajā dzīvē kopš piedzima dvīnes. Es zinu, ka tā ir nodrāzta frāze, bet es viņam ticu. Viņš saka viņai, ka ir darba darīšanās, kad dodas pie manis. It nemaz neizskatās, ka viņš to nožēlotu.
Lūsija ir sākusi jautāt man, kas ir tas noslēpumainais vīrietis, ar kuru es tiekos. Es teicu, ka tas ir kāds, ar kuru es kopā strādāju, bet neko vairāk - man bail, ka viņa mani nosodīs.
OKTOBRIS 2012. GADS
Es pateicu Robam, ka mīlu viņu. Es nebiju domājusi, ka iemīlēšos viņā, bet saikne, kas ir starp mums, ir kaut kas tāds, ko es nekad iepriekš neesmu izjutusi. Robs jūtas tā pat.
Viņš plāno pamest Kelliju nākamgad. Viņš teica, ka jūtas iesprostots, un to ka es esmu viņam atvērusi acis, parādot, ka viņa laulība nav izdevusies.
Es nevaru sagaidīt mirkli, kad mūsu attiecības būs publiskas. Esmu nogurusi jau no tā, ka nevaru ieplānot kaut ko uz priekšu, jo nezinu, vai Robam pēkšņi neparādīsies iespēja aizšmaukt no mājām.
Es nogurusi no tā, ka ar seksu nodarboties mēs varam tikai viesnīcās. Es vēlos nodarboties ar normālām lietām, piemēram, gulēt dīvānā un skatīties TV kopā.
Es vēlos iepazīstināt savus draugus ar Robu kā manu puisi. Es vēlos, lai mēs būtu kopā.
DECMEBRIS 2012. GADS
Būt par mīļāko Ziemassvētkos ir šausmīgi. Es ilgu laiku nevarēju izlemt, ko dāvināt Robam, lai viņa sievai tas neliktos aizdomīgi. Rezultātā es viņam nopirku kaklasaiti, kas likās kā reāli tizla dāvana.
Ziemassvētku dienā man ar Robu izdevās vien parunāt 5 minūtes pa telefonu, kamēr viņš izveda pastaigāties savu suni. Pēc tam es ilgi raudāju, cerot, ka kādreiz mēs būsim kopā.
Turklāt mamma visu laiku prasīja man, vai es satiekos ar kādu. Es izjūtu žēlumu Roba bērnu dēļ, bet es nevaru vairs tā turpināt. Jo ātrāk viņš pametīs Kelliju, jo labāk!
NOVEMBRIS 2013. GADS
Šogad man palika 30 gadi un mani paaugstināja amatā. Lūsija apprecējās un Robs joprojām nav pametis savu sievu.
Es tiešām domāju, ka tas notiks. Mēs pat apskatījām dzīvokļus, kur varētu ievākties. Katrā no tām vietām bija arī guļamistaba viņa meitām. Tas notika, tā bija patiesība. Bet nekas īstenībā nav mainījies.
No sākuma Kellijas mamma bija slima, tāpēc Robs teica, ka laiks nav piemērots. Tad viņa dvīnes visu laiku gribēja būt kopā ar viņu un Kelliju, tad bija viņa kāzu gadadiena... Atrunas sekoja viena pēc otras.
Lūsija tagad zina par Robu - viņa pateica man, ka esmu idiote un to ka viņš nekad nepametīs savu sievu. Es domāju, ka Robs nav tāds kā citi, bet tagad sāku uztraukties, varbūt viņai bija taisnība.
JANVĀRIS 2014. GADS
Visu nakti pavadīju skatoties uz Kellijas bildēm feisbukā. Viņa ir blonda un skaista, kā arī viņas laika josla ir piepildīta ar fotogrāfijām, kurās ir redzama viņa, Robs un dvīnes. Robs saka, ka viņi ļoti reti nodarbojas ar seksu, bet es vairs viņam neticu. Viņi izskatās tik laimīgi. Tas ir mokoši.
SEPTEMBRIS 2014. GADS
Kellija zina.
Tas notika tad, kad mēs kopā ar Robu devāmies uz Romu. Es biju tik laimīga, ka varēsim pavadīt visu nedēļas nogali vienatnē, bet tas viss izvērtās katastrofā.
Lidostā Robs bija izsists no sliedēm, jo nepārtraukti zvanīja Kellija. Tad kāda sieviete pagāja garām un redzēja mūs. Roba seja zaudēja krāsu. Izrādās, ka viņa ir viena no Kellijas draudzenēm. Mēs tāpat devāmies uz Romu, bet visu laiku strīdējāmies.
Bet, ja esi mīļākā, tad tu nevari atļauties tāda būt - tev vienmēr ir jābūt jautrai un laimīgai, vienmēr jābūt gribošai, jo tu nevari būt kā skabarga pakaļā, ko viņš jau izbauda mājās.
Pēc ceļojuma Robs man piezvanīja un pateica, ka mums ir jāpārtrauc kontaktēties. Kellijas draudzene ir viņai pateikusi, ka redzēja mūs lidostā, kā arī Kellija ir atradusi Roba telefonā sarakstes ar mani. Labi, ka viņš manu numuru bija pārsaucis citā vārdā, viņa nezina, ka tā biju es.
Robs teica, ka viņš ir spiests pirmajā vietā likt savu laulību, lai gan viņš par to it nemaz neuztraucās, kad bija gultā kopā ar mani. Tas notika pirms četriem mēnešiem. Lūsija tic, ka tas ir labākais, kas varēja notikt šajā situācijā. Viņa mēģina sūtīt mani uz randiņiem, lai iepazītos ar viņas vīra draugiem, bet es nevaru tikt pāri Robam.
MAIJS 2015. GADS
Mēs ar Robu atkal esam «kopā». Bet tagad viņš neizliekas, ka pametīs Kelliju, un arī es vairs par to nejautāju. Nekas labs nevar izvērsties no šīs situācijas, bet es esmu vienkārši laimīga, ka viņš ir atgriezies manā dzīvē.
Mēs reti kad vispār dodamies ārā. Tagad es dzīvoju viena, tāpēc viņš vienkārši brauc pie manis uz pāris stundām. Mēs nodarbojamies ar seksu, es izliekos, ka mums ir normālas attiecības un tad viņš dodas mājās pie savas sievas un meitām.
Robs tagad ļoti uztraucas, ka Kellija varētu pieķert mūs. Dziļi sevī es zinu, ka esmu vairāk vērta par šo, bet esmu iesprūdusi.
FEBRUĀRIS 2016. GADS
Es jūtos slikti. Katru reizi, kad es apciemoju draugus, kuriem ir bērni, es iedomājos sevi un Robu, un kā būtu, ja mums būtu kopīgs bērns. Es pat esmu apsvērusi domu pārtraukt lietot kontracepcijas tabletes. Grūtniecība piesietu Robu pie maniem sāniem, un viņam nāktos kaut ko iesākt ar Kelliju.
JANVĀRIS 2017. GADS
Nekas nav mainījies. Ja kāds man pirms pieciem gadiem būtu teicis, ka es vēl šodien būtu Roba mīļākā, es noteikti būtu smējusies un teikusi, ka es to neizturētu. Patiesība ir tāda, ka es joprojām ceru, ka pienāks tā diena, kad Robs sapratīs, ka vēlas tikai mani.
MARTS 2017. GADS
Es skatos uz citām sievietēm, kuras reiz ir bijušas mīļākās, bet tagad ir laimīgi precējušās. Kā viņas panāca to, ka viņu vīrieši pamet savas sievas? Es ienīstu pati sevi, jo esmu nostādījusi sevi šajā situācijā.
Bet beigu beigās - es mīlu Robu. Un, ja viņš nevar pamest Kelliju, tad es labāk piekrītu, ka dalu viņu ar viņa sievu, nekā dzīvoju bez viņa.
Ne vienai vien ir tadas problēmas.
