Apskatieties, lūdzu, nākošo bildi: tur ir attēlota vispārizglītojošo dienas skolu skolēnu un pedagogu skaita (iedomājieties, IZM ir atsevišķa statistika par pedagogiem un tad vēl ir viena par skolotājiem - laikam tā, lai tikai progresīvajiem un apgaismotajiem pašiem skaidrs būtu, kāpēc) attiecība 2008./2009. mācību gadā pa rajoniem (dati no IZM). Rīgas pilsēta, Rīgas rajons un Rīgas pilsētas rajoni, kuri ir zem Rīgas vidēja rādītāja - sarkani.
Nu diži "laba" situācija "nevainīgajā" Rīgā - veseli astoņi skolēni uz pedagogu (Eiropā vidēji esot 11-14), un tas pilsētā, kur par kādiem panīkušajiem apgabaliem, kultūras centru trūkumu, vai grūtībām tikt līdz skolai sūdzēties būtu grēks. Par veselu pusskolēnu vairāk uz skolotāju kā vidēji valstī. Par gandrīz diviem skolēniem vairāk uz skolotāju kā vairumā lauku rajonu, par nepilniem trim vairāk, kā "visdepresīvākajos". Vienīgie, kuri manuprāt varētu pretendēt uz raksturojumu "saprātīga" attiecība, ir ventspilnieki.
Zupcis rakstīja:
"Rīgā patiesi bija problēmas ar skolotāju trūkumu. Esmu strādājis vairākās skolās un no savas pieredzes saku, ka skolotāju pietrūka. Pats esmu semestri strādājis ar 2 grupām vienlaicīgi, jo nebija iespējams atrast kolēģi. e-skola.lv bija pilna ar skolotāju vakancēm."
Kas pats par sevi pierāda, ka skolotāju skaits būtu "nepietiekams" (to, ko insinuē vārdiņš "trūkst") - kā?
Es varu iedomāties vēl vismaz vienu scenāriju kā un kāpēc kaut kas "trūka", bet e-skola bija pilna. Kaut kur, kaut kad, kaut kādi "mēs" izlēma, ka skolu skaitu nemazināsim nu ne par ko, vai arī tā - pa vienai, pa divām, un juhū - re, kur vakances! Un tad - tŗjūkst skolotāji Rīgā, tŗjūkst! Patiesi, patiesi tŗjūkst! Taisam statistiku, cik ļoti tŗjūkst! :)
Protams, arī kaut kur Rīgas datos ir iekšā skolas, kur ir vairāk vai mazāk par vidējiem skaitļiem. Tāda nu ir tā statistikas *err* daba...
Manuprāt viss ir pietiekami vienkārši - cilvēki, kuri ir saauguši ar sistēmu, vienmēr, līdz pēdējam elpas vilcienam turēsies pie ierastajām vietām, resursiem, taciņām, un pretosies pārmaiņām. Viņiem būs simt un viens skaidrojums, kāpēc tie "patiesie" problēmu cēloņi -- tikai viņiem, progresīvajiem un apgaismotajiem līdz galam saprotamie -- ir meklējami kur citur, sistēmas ārpusē, nevis pat diletantiem no malas redzamajā. Viņiem būs simt un viens eifēmismu, viņu nozares žargona un sistēmas gala pareģojumu pārpildīti runas punkti, un sirdi plosoši piemēri, kāpēc, pretrunā "cilvēciskai loģikai" un citu autoritāšu (Pasaules banka?) teiktajam, kaut ko tomēr darīt nevajadzētu. Tas, kas ir nepieciešams, ir cilvēks, kurš pateiks viņiem - nē.
