Kādu dienu kalusījos vācu radio staciju un ziņās stāstīja par kādiem noziegumiem, ko Vācijā pastrādājuši “bēgļi”. Patiesībā būtu jābūt tā, ka radio ir tautas balss tautai. Tas ir līdzeklis kā tauta klūst vienota cīņā pret grūtībām, tiek stiprināta un uzturēta tautas pašapziņa. Ja mans sapnis piepildītos un tā arī notiktu, padomāsim par to, kā skanētu radio? Kāda ir īstā tautas balss, kas skanētu vienojot visu tautu?
Manai tautai23
Ja radio teiktu: “Labdien! Jūs klausāties radio xxxxx. Dārgie tautieši, mēs savā zemē necietīsim pārestības un nekārtības. Būsim vienoti un iestāsimies par savu zemi katrs tur, kur mēs esam.”
Kā tas izklausītos Latvijā? Ja radio, televīzija un ziņu portāli aicinātu cilvēkus uz kopīgu tautas izaugsmi ar patiesām tautas vajadzībām? Par tām lietām, ko tauta patiesībā vēlas un kas tai ikdienā ir palīdzošas. Kā tauta, tautai, nevis kā kādi nezināmi valdītāji, kuri tikai informē par to kā un kas tālāk notiks.
Šī ir mūsu un mūsu tēvu zeme, kurā esam saimnieki. Vai mēs jūtamies tā, ka masu medijos dzirdētu mūsu domas, mūsu aicinājumus, mūsu mērķus, aicinājumus iestāties par lietām un vērtībām, kas ir arī mūsu mērķi un vērtības? Man jāsaka, ka lielā mērā es tā nejūtos. Tik bieži es dzirdu svešus mērķus, svešu kultūru, un svešas vērtības, kuras man un manai tautai vēlas uzspiest no malas.
Ja es teiktu, ka mums nav demokrātija, tad es saņemtu pārmetumus, ka tauta ievēl tautas kalpus, kuri tautas viedokli tad arī pārstāv. Manuprāt, tautas kalpu intereses lielā mērā atšķiras no tautas interesēm. Ja man vēlētos oponēt un iebilst, tad es teiktu, ka to varam pārbaudīt. Lai Saeima nobalso, piemēram, par kādu liberālu un morāles maitājošu jautājumu un tad dodiet iespēju tautai nobalsot par to. Un tā izdarām ar vairākiem likumiem. Tad, iespējams, ka tautas kalpi sāks saprast, ka tautas griba nav viņu griba un tautas ceļi nav viņu ceļi.
Un tikai godīgi būtu tas, ja jau tauta svešas vērtības un svešus mērķus noraidītu, tad arī aizliegtu to turpmāk propogandēt un reklamēt, jo tauta ir paudusi to, ka nevēlas savā zemē šādas lietas. Pretējā gadījumā notiek tā, ka pa laikam izvieto kādus propogandiskus rakstus un reklāmas, kas cilvēkiem jauc prātu un ļauj ar tiem manipulēt.
Ja latviešu tauta sevi cienīs un noteiks, kas mūsu zemē ir pieņemami un kas nē, tad arī citas tautas mūs cienīs, jo kas gan cienīs kādu, kurš pats sevi neciena un pieņem visu, ko viņam dod. Ja citi redz, ka mēs ar lielu prieku un nepārdomāti pieņemam dažādus “atkritumus”, tad viņi zina, ka mums var iesmērēt vēl daudz ko citu, kas mūs tikai vājinās.
No dažādiem fondiem tiek piedāvāta liela nauda, tikai, ja mēs pieņemsim vienu likumu pēc otra. Tie pretī sola labu dzīvi, labas algas, lielu godu, labus amatus un pašiem savu “brīvību”, gluži kā
Tālavas taurētājā:
“Šurp tauri! Kāp zemē! Ciet klusu!
Tu glābsi sev dzīvību;
Mēs algosim tevi ar zeltu,
Ar godu, ar brīvību!”
Un mēs katrs varam būt savas tautas un zemes nodevējs vai sargi! Ja mums šķiet, ka daži nepraktiski likumi neko sliktu tautai nenodarīs, tad mēs ļoti kļūdamies, jo mūsu lielākā vērtība ir tieši mūsu tauta, nevis materiālās vērtības.
„Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods” (R. Blaumanis)
Un kas būs tie, kas iebildīs visam šim? Jebkurš cilvēks, kas mīl šo tautu un zemi, tam piekritīs, bet padomājiet paši, kas ir tie, kuriem nav izdevīga stipra un pārliecināta tauta?
“Šurp tauri! Kāp zemē! Ciet klusu!
Tu glābsi sev dzīvību;
Mēs algosim tevi ar zeltu,
Ar godu, ar brīvību!”
“Mans zelts ir mana tauta,
Mans gods ir viņas gods!
Kas postīdams viņu šausta,
Uz pekli lai rauj to jods!”
Un taurētājs pūš ar spēku,
Ka koku galotnes trīc, -
Un lejā atskan lāsti,
Un bultas spindz un sīc.
Mirdz lāpu sarkanā uguns,
Sāk cirtiens uz cirtiena līt;
Dreb, šūpojas staltā egle,
Un brakš, un gāžas, un krīt.
Un taurētāja krūti Šķēpi un cirvji šķeļ,
Bet taures skaņas pilī No miega Miervaldi ceļ.
Un viņš un viņa pulki Uz cīņu kājas aun,
Un šķēpnešiem pretī drāžas, Dzen staignājā tos un kaun…
Bet uzvaras gaviļu svētkos
Meitenes vaiņagus pin,
Un varoni sirmā māte
Sniegbaltos autos tin.
Uz sārta vietu tam taisa
No ozolu pazariem
Un līgava puķēm to kaisa,
Un dzintara gabaliem.
Un kamēr svaidītās liesmas
Pie dieviem jaunekli nes,
Dzied vīri tam slavas dziesmas,
Raud žēli meitenes.