Mātes mīlestība ir kā aplis, kam nav ne sākuma, ne beigu. Tā apļo un apļo – aizvien plašāk, skarot ikvienu, kas ir tai pietuvojies. Aptver tuvākos kā rīta dūmaka, sasilda kā pusdienslaika saulīte un apsedz ar tik skaistu seģeni kā vakara zvaigžņotā debess.
Mātes mīlestība ir kā loks, kuram nav ne sākuma, ne beigu.
(Erts Erbens)
Mammu...
Neraudi, mammu, vairs par kļūdām manām!
Mammai nav gaužas asaras jāslauka!
Smaidi, par pārmaiņām un veiksmēm labām!
Mammai tik prieks un lepnums jābauda!
Gribu, lai dzirdi un atceries mani sakām,
Es tevi mīlu, tu esi mans dzīves piemērs un jauda!
Piedod, mamm...
Par visām asarām!
Pasmaidi, mamm...
Par kļūdām labotām!
Neskumsti, mamm...
Par ceļu, kas šķir!
Atceries, mamm...
Mana mīlestība mūžīga ir!
Ja kāds man tagad jautātu,
Ko es šobrīd gribētu?
Es nevilcinoties atbildētu –
Ka pie mammas klēpī pasēdētu...
Par visu piedošanu pajautātu,
Kā mazs bērns mammu samīlētu,
Cik ļoti viņu mīlu pastāstītu,
Cik ļoti man viņa pietrūkst, pašņukstētu!
Mammu...
Paldies, ka manas muļķības man piedevi!
Paldies, ka dzīvību man devi!
Mammu...
Paldies, ka sargāji un rāji,
Paldies, ka mīļoji un līdzi gāji!
Mammu...
Es mūžam parādā tev būšu,
Mammu... Es tevi mūžam mīlēšu!
(L. Ziemele)
Ik pa laikam uznāk kāda atklāsme, turpmāk dalīšos ar tām! 
