Čiu, riu!
Raksts pacelts!
Kā iet? Man labi.. :D 
Tā kā Jums patika pirmā manis tulkotā daļa... es teicu, ka izveidošu vēl vienu.. :)
Cerams, ka šī būs labāka par iepriekšējo... 
Apskatiet arī citas daļas.
http://www.spoki.lv/profils/kikachuu">Citi raksti.
Šodien, manam dēlam paliek septiņi, bet man 23 gadi. Jā, man piedzima puika, kad man bija 16. Izvēli, ko es pieņēmu, kad biju vēl tikai pusaudze bija muļķīga un dažreiz es uztraucos vai audzinu savu dēlu pareizi. Bet šodien es viņu aizvedu uz parku, lai nosvinētu mūsu dzimšanas dienas. Viņš stundām ilgi spēlējās ar kādu meitenīti.. Taču, kad es viņu ieraudzīju es sastingu. Uz mazās meitenītes sejas bija apdegušas rētas. Tās noklāja gandrīz visu seju. Kad mans dēls atnāca paēst viņš norādīja uz meiteni un teica :''Viņa ir tik skaista un jauka.'' Viņa vārdi man lika domāt, ka es tomēr daru kaut ko labu viņa audzināšanā. MMT.
Kad es sēdēju pie plastiskā ķirurga kabineta, gaidot operāciju ar kuras palīdzību man noņemtu dzimumzīmi, man blakus apsēdas māsiņa. Viņa teica, ka gribētu tādu pašu dzimumzīmi kā man. Tad viņa parādīja lielu, pretīgu rētu, kura aizstāja dzimuzīmi. Ieraugot to es pārdomāju un paturēju savu dzimumzīmi. Padomājiet pirms katras izvēles. MMT.
Šonakt ap plkst. 01:00 mana vecmāmiņa ,kas cieš no Alcheimera slimības piecēlās, iesēdās mana tēva mašīnā un aizbrauca. Mēs piezvanījām policijai. Bet pirms policija sāka viņu meklēt divas mašīnas iebrauca mūsu pagalmā. Tās vadīja divi koledžas puiši. Viens brauca mana tēva mašīnā un viņam blakus sēdēja mana vecmāmiņa, bet otrs sekoja viņu pašu mašīnā. Viņi teica, ka izdzirdējušu viņu raudam. Un viņa teica, ka bijusi apmaldījusies benzīna stacijā 10 jūdzes no mūsu mājām. Mana vecmāmiņa nevarējusi atcerēties mājas adresi, bet puišiem pateikusi viņas vārdu un uzvārdu. Viņi ievadīja tos internetā un atrada adresi, un atveda viņu mājās pie mums. MMT.
Šodien es sāku šķirot kasti ar mana dēla personīgajām mantām kuras man atveda armijas ģenerālis, kad mans dēls mira karā 2011 gada Janvārī. Kastē es atradu kladi kurā viņš rakstīja katru dienu, kad atradās ārzemēs. Pats pēdējais ieraksts bija 2011 gada 6. janvārī. Tajā bija aizrakstīta tikai viena rindiņa :''Es šogad nenogalināšu nevienu cilvēku'' MMT.
Šodien, manas māsas divus gadus vecais dēls redzēja viņu guļot zārkā. Viņš pasmaidīja un iesaucās :''Mamma!'' Viņš protams neaptvēra apstākļus. MMT.
Es biju vecākais no trim brāļiem. Tagad man ir palicis tikai viens brālis. Mani divi jaunākie brāļi Džeks un Džeisons bija dvīņu brāļi. Džeisons piedzima ar slimām aknām. Kad viņam palika 20 gadi viņa aknas pārstāja darboties. Ārsti viņam deva 12 mēnešus. Savā 11 mēnesī, kad viņš gaidīja rindā uz aknu donoru Džeks gāja bojā auto avārijā. Džeks kļuva par Džeisona aknu donoru. Tagad 35 gadus vēlāk Džeisons ir veselīgs vectēvs. MMT.
Šodien mans 10 gadīgais kaulu vēža slimnieks tika pārvietots uz slimnīcas aprūpes nodaļu. Viņš aplūkoja savu tagadējo istabu kura bija pilna ar mīkstajām mantiņām, baloniem un ziediem un sacīja :''Es ceru, ka Dievs man dos tik pat daudz balonu cik es zaudēju esot dzīvs'' MMT.
Šodien, mans vīrs pabeidza maratonu 3 stundās, 59 minūtes un 8 sekundes. Tas bija viņa pirmais maratons kopš autoavārijas, pirms četriem gadiem, kad divi atsevišķi ārsti teica mums, ka viņš, visticamāk nekad nevarēs staigāt. MMT.
Kad es šodien strādāju kafejnīcā ienāca divi vīrieši sadevušies rokās. Tad maza meitenīte pie blakus galda vaicāja savai mammai :''Kāpēc viņi ir sadevušies rokās?'' Viņas mamma atbildēja:'' Jo viņi mīl viens otru.'' MMT.
