Raksts ar dažiem uzticīgiem mājdzīvniekiem, kuri nepamet samnieku pat pēc tā nāves.
Loyality skill = Mans best friend a.k.a. DOG [tulkojums no angļu valodas tiem, kas piekasās: Uzticības pakāpe = Cilvēka labākais draugs. Plašāk pazīstams kā suns]
Raksts ar dažiem uzticīgiem mājdzīvniekiem, kuri nepamet samnieku pat pēc tā nāves.
Loyality skill = Mans best friend a.k.a. DOG [tulkojums no angļu valodas tiem, kas piekasās: Uzticības pakāpe = Cilvēka labākais draugs. Plašāk pazīstams kā suns]
Baekgu, tajā laikā 4 gadus vecais, korejas jindo sugas suns dzīvoja divatā ar savu saimnieku. Pēc saimnieka nāves 2000. gada jūnijā uzticīgais mīlulis ''sargāja'' saimnieka līķi 3 dienas, līdz to vispār kāds atrada, un pavadījis to uz bērēm, tas atgriezās mājās. Un tur pavādīja 4 dienas, neēsdams, līdz to savā aprūpē savāca Korejas Jindo Suņu Izpētes Institūts. Baekgu līdz 2005. gadam kontaktējās tikai ar cilvēku, kas viņam deva ēst. Kas ar suni tālāk notika nav zināms...
Captain (man skolā mācīja, ka īpašvārdi netulkojas. Bet, ja nu kādām ļoti vajag, tad - Kapteinis), vācu aitu sugas suns (<--- man vienīgajam liekas, ka kaut kā tizli izklausās?) aizbēga no mājām pēc saimnieka, Miguel Guzman, dzīves beigām 2006. gadā. Pēc nedēļas gan mājdzīvnieks tika atrasts. Kapos. Saimnieka apbedīšanas vietu tas atrada pats, bet, kad ģimene pārveda Captain (Kapteini) mājās, tas atkal aizbēga. Un vēl šobaltdien viņš turpina neatlaidīgi stāvēt/sēdēt/gulēt pie saimnieka kapa. Par pārtiku sunim parūpējās kapu apsaimniekotāji, lai tam nebūtu jāpamet saimnieks.
Fido (attēlā nav īstais suns, jo mātei gūglei nav 1943. gada attēla ar īsto suni) bija jauktenītis (māte/tēvs nezināmi), kurš piederēja Carlo Soriani, 1943. gada Borgo San Lorenzo (pilsēta Itālijā, netālu no Florences) bombardēšanas laikā bojā gājušajam vīrietim. Jaukais kompanijons (a.k.a. Fido) 14 gadus, katru dienu, gaidīja saimnieku autobusa pieturā, kur parasti Carlo atgriezās no darba.