Pēc Lieldienām man jāiet uz darbu, kas ir tāds nemīlēts - un ir attālu no mūsu "lietus" tēmas. Rīts ir auksts, un uz ielas ir jāuzvelk teju ziemas zābaciņi. Bet ne par tiem ir stāsts. Stāsts ir par speciāli pirktām kurpēm, kas "iegulējušās" skapī. Lai diena iesāktos ar pavilcienu, ieslēdzu dušu un...
Noregulēju - lai ūdens plūst silts...
Uzvilku kurpītes.
Visu ziemu "snaudušas", tās bija tik cietas un sausas.
Tomēr pamazām tās iesila.
Un kļuva ūdens saskarsmē aizvien pielaidīgākas.
Un vēl pieguļošākas.
Tagad jau varēju noskaņoties domām par darbu.
Un šodiena vairs ne tik NEMĪLĒTA man šķiet.
Viduslaikos bija tads spidzinashanas veids,viens no ,,spanieshu zabaka,, paveidiem - klientam uzvilka adas zabakus,izmercetus, un kamer tie nozuva,kajas izmainija lielumu par 2-3 izmeriem...
