Lietainas dienas ir īpašas, sevišķi rudenī. Tām ir īpaša smarža un īpaša aura.
Tu skaties pa logu - līst. Nē, iesākumā tu guli un dzirdi lietus lāšu nebeidzamo mūziku. Kreščendo iestājas tad, kad tās izvēlas palodzi. Tu guli un domā. Atceries, ka uz balkona žūst veļa. Nomierini sevi, ka nekas, gan jau izžūs, bet tā neatkārtojamā smarža paliks.
Tad tu piecelies, vingro, brokasto, bet lietus līst, tu pa logu redzi peļķēs raksturīgos aplīšus. Bet vienā mirklī lietus ir mitējies.
Un tu saģērbies un dodies laukā sajust lietus smaržu.
