›

Latvijas pilsētas 1 0

8 0

Ainaži

Pilsēta Vidzemes piekrastes ziemeļu daļā pie Igaunijas robežas, kas izveidojusies sena lībiešu zvejnieku ciemata vietā. Ainažu nosaukums cēlies no igauņu vārda -hain- siens - vai hainastee - ceļš, kas iebraukts vedot sienu no jūrmalas pļavām. Taču iespējams, ka pilsēta savu vārdu ieguva no lībiešu vārda - ainagi, kas nozīmē - vienīgais.

19.gadsmitā otrajā pusē Kurzemes un Vidzemes zvejnieku ciemos bija daudz lēta darbaspēka. Tuvējie meži, kuros auga daudz mastu priedes, deva materiālu būvei. Pēc K.Valdemāra iniciatīvas Latvijas un Igaunijas piekrastē izvērsās kuģu būve.

Ainažu attīstību sevišķi veicināja pirmā latviešu jūrskola, kuru 1864.g nodibinājs kapteinis Kristians Dāls pēc K.Valdemāra ierosmes. Mācības bija bezmaksas un notika latviešu, igauņu un vēlā ar krievu valodās. Jūrskola pastāvēja 50 gadus, līdz Pirmajam pasaules karam.

1900-1905.g Ainažos uzbūvēja tirdzniecības ostu. 1926.g Ainažiem piešķīra pilsētas tiesības. Vislielākos postījumus nodarīja Otrais pasaules karš - tika nodedzināta jūrskola, izpostīta osta un labības noliktavas. Lai gan pēc kara osta tika atjaunota, uzplukumu pilsēta vairs nepiedzīvoja.

Ainažos iedzīvotāju skaits, kopā ar lauku teritoriju viduvējais skaits ir 2219.

Vecā Ainažu bāka.

Vecā bāka celta 1908.gadā. 1986.gadā nogrimusi jūrā, atjaunota un uzstādītā kā vēstures piemineklis Valdemāra ielas malā.

Piemineklis "Baltā saule".

Piemiņas akmens "Baltā saule". Veltījums Kr.Valdemāram, atklāts 1998.gadā.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Ainažu Ziemeļu mols.

Vairāk nekā puskilometru garais mola posms, kas sastāv no lieliel laukakmeņiem, būvēts 1928.gadā. Uz mola savulaik bijis izbūvēts šaursliežu dzelzceļa atzars. Mola atliekas redzamas arī tālāk jūrā kā lielas akmens salas.

Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs.

Muzejs atrodas vecajā skolas namā - zvejnieka Jura Veides kalpu mājā Rīgas-Tallinas šosejas 115 kilometrā. Šeit iespējams iepazīties ar jūrskolas, Vidzemes kuģniecības un zvejniecības vēsturi. Pie muzeja apskatāms enkuru parks.

1964.gadā dibināts Ainažu jūrskolas vecajā namā iekārotā ekspozīcija stāsta par pirmo Krišjāņa Valdemāra vadībā izveidoto, plašiem sabiedrības slāņiem pieejamo jūrskolu, tās darbību, kā arī par buru kuģu būvniecību Vidzemes piekrastē 19 gadsimtā otrajā pusē un 20 gadsimtā sākumā. Muzeja krājumā - 7553 vienības. Ekspozīciju papildina enkuru kolekcija un 1988 gadā atklātais K.Valdemāra krūšutēls muzeja dārzā. Katru apmeklētāju, kas dodas uz muzeju, sveicina no jūras dzelmes izcletā ostas viļņlauža bāka. Muzejā un tā brīvdabas ekspozīcijā notiek izstādes un pasākumi, kuros piedalās vietējā skolas jaunatne, Salacgrīvas jūrniecības koledžas audzēkņi, vecie latviešu jūrnieki un Ainažu jūrskolnieku radinieki. Muzejs atvērts 1969.gadā. Tas ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāle.

Ainažu Sv.Arsēnija pareizticīgo baznīca.

Baznīca celta 1895.gadā. Atjaunota 1005.gadā. Pareizticīgo dievnamā notiek arī luterāņu dievkalpojumi.

Reklāma

Veides pils.

Ēku 1902.gadā cēlis veiksmīgs vietējais zvejnieks-uzņēmējs M.Veide-viens no Ainažu pilsētas un arī jūrskolas dibinātājiem. Šī koka ēka noteikti ir pelnījusi aizsardzību un lielāku atbalstu tās saglabāšanā.

Vēja rotori.

Pietraga (Mačperu) Sarkanās klintis.

Lielākās Salacas lejteces klintis, viens no ainaviskākajiem smilšakmens atsegumiem Latvijā. Līdz 10 m augstās un ap 400 m garās Sarkanās klintis sauktas arī par Pietragu. Pietraga klintīm, Mačperu iezi, ko veido sarkanie Burtnieku svītas smilšakmeņi, paceļas asā Salacas kreisā līkumā kā izvirzīts klinšains rags. Klinšu sienā izveidojušās vairākas nelielas, selas alas un grotas. Salacas gultnē Sarkano klinšu apkaimē ir vairāki krāčaini un strauji posmi.

8 0 0 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0