Latviešu raksti.2

Senie latvieši ticēja, ka visa materiālā pasaule ir Māras pārziņā, t.s. arī maize, uguns un tās saglabāšana. Varbūt tāpēc krustu krusts, kurš tiek uzvilkts uz maizes klaipiņa un vakarā ievilkts pavarda pelnos, iegūst nosaukumu Māras krusts. Pārkrustojot krusta galus, iegūstam zīmi, kas izsaka gan noslēgtību, gan pilnību, gan nāvi. Zīme cieši saistīta ar uguni, māju, auglību.

Lieta, kam Māras krusts uzvilkts, simboliski tiek ziedota Mārai, saņemot pretī tās svētību un uzraudzību. Reizēm krustu krustu sauc arī par Laimas krustu. Māras krustu ļoti bieži izmanto sieviešu rotās un apģērbos.

Ļoti sena zīme ir Laimas zīme jeb slotiņa. Austrumbaltijā tas ir viens no populārākajiem kaula rotājumu veidiem mezolītā. Cilvēka mūža licēja Laima folklorā tiek tēlota kā būtne, kas izvēlas katram no mums likteni, pārrauga mūža gājumu. Laima pārstāv īpašu dievību grupu, t.s. likteņdievības. Latviešu folklorā tiek pieminētas trīs likteņdievības - Laima un arī Dēkla un Kārta, kuru vietā daudzviet ir stājusies Laima.

Kā mūžam zaļās dabas un dzīvības simbols gan tautas tradīcijās, kāzu un bēru rituālos, gan ornamentā līdz pat 20.gs noturīga bijusi skuja un egle. Žagars skuja un slota ar savām simboliskajām īpašībām pārnes laimi un labu izdošanos arī uz priekšmetiem, kur tie attēloti.

Laimas zīmes līdzība ar putna spalvu liek domāt, ka tā saglabājusies no laikiem, kad tika pielūgti dzīvnieki. Putns agrāk ir bijis dvēseles simbols un Laima tiek uzskatīta par dvēseles sargātāju. Simbolisks Laimas atribūts ir arī slota, tāpēc mājokļa slaucīšanai tiek pievērsta īpaša nozīme. Slota Laimai ir allaž klāt, ar to viņa noper pirtī tikko dzimušo bērniņu. Laimas slotiņu visbiežāk sastopam prievīšu un jostu rakstos. Grafiski Laimas slotiņa ir sagrupēta skujiņa ar uzsvērtu centra daļu.

Latviešu tautas mākslā Saules motīvs ir sastopams uz visdažādākajiem priekšmetiem. Šis raksts sastopams visā Latvijas teritorijā, katrā novadā ievērojot savas īpatnējās tradīcijas. 18.-20. gs. tautas mākslas darinājumu rotājumos saulīte ir visiemīļotākā ģeometriskā raksta sastāvdaļa, kas neskaitāmos variantos vienlīdz plaši ir sastopama visā Latvijas teritorijā. Bieži Saules zīme vienā rakstā atkārtojas vairākas reizes, apzīmējot maģiskos auglības un siltuma rituālus. Saules zīme bieži tiek lietota sieviešu rotās un apģērbos, visvairāk Saules zīmju ir atrodamas uz tiem darbarīkiem, kas meitām vajadzīgi pūra darināšanai. Saules raksti ir paši svarīgākie sieviešu goda tērpu rotājumos, tāpat tie ir neiztrūkstoši kāzās līgavainim dāvināmo cimdu un zeķu rakstos.

Visvienkāršākā Mēness zīme ir pusloks, kurš tehnisku iemeslu dēļ bieži tiek parādīts kā vienādmalu 90o leņķis - skujiņas daļa. Mēness zīme var būt ar nolocītiem galiem vai ielauztu vidu. Bieži ir sastopami arī kuplāki Mēness zīmes atvasinājumi, no kuriem populārākā ir zīme, kas veidota no divām 90o leņķī savienotām zīmēm. Pa pāriem savienotas zīmes parasti norāda uz simbolisko saistību ar auglības kultu.

Arheoloģiskajos materiālos zvaigznes motīvs parādās tikai 16. - 17. gs. Zvaigznes zīme vairāk izplatīta somugru tautām, tāpēc Latvijas teritorijā tā biežāk sastopama lībiešu apdzīvotajās teritorijās. Tiek uzskatīts, ka latvieši zvaigznes zīmes motīvu ir pārņēmuši no kaimiņos dzīvojošajām somugru tautām.

Šai zīmei ir vairāki nosaukumi - ugunskrusts, Pērkona krusts un zarukrusts. Ugunskrusts jeb Pērkona krusts simbolizē un piesaista laimi, enerģiju, uguni , pērkonu un vēju. Šai zīmei ir ļoti liels variantu skaits. Ugunskrusts ir saistīta ar Sauli, Laimu un Pērkonu, tādēl to mēdza iegriezt bērna gultiņas galā, kā arī ieaust jostā ar kuru bērnu satin. Kādreiz Augškurzemē bija paraža, bērniņam piedzimstot, mājas spāres galā pakārt kokā grieztu ugunskrustu, kuru noņem tikai cilvēkam nomirstot. Šī zīme, tāpat kā Jumis, bieži ir redzēta uz svētakmeņiem, kā arī plaši izmantota amuletos, rotās un zintniecībā. Jostās, sagšās, cimdos, zeķēs un kreklos šo zīmi ierakstīja, lai nēsātāju pasargātu no visa ļaunā. Pērkons darbojas kā visu ļauno spēku vajātājs.

Svarīgi ir nejaukt šo zīmi ar Hitlera svastiku! Ir vairākās tautas kuru rakstos ir šī zīme (indieši, austrieši, latvieši u.t.t.). Tas nenozīmē ka šīs tautas aizstāv Hitlera zvērības.

Jumis ir auglības zīme, ar to saistīti dažādi labības pļaujas un ražas rituāli. Grafiski jumja zīme atgādina divus sakrustotus kāsīšus vai burtu W. Viena no versijām varētu būt, ka šī zīme veidojas savienojot Māras zīmi ar Dieva zīmi. Jumja zīme ir atrasta uz ļoti seniem priekšmetiem, arī uz svētakmeņiem.