Iepriekšējā rakstā pastāstīju, kā uzņem un apvārdo mošejā ieklīdušus interesentus. Šoreiz, pārlekšu personīgajai saskarsmes pieredzei un komentēšu izlasīto Imanta Kalniņa latvisko Korāna interpretāciju. Pēc islāma traktējumiem, esmu pilniesīgs to darīt, jo šīs rindas rakstot, es vēl skaitos islāmu pieņēmušais. Tāpat piebildīšu, ka ImKas Korāna tulkojumu ''īsteni ticīgie'' atzīst par visai labu publikāciju. Es pie ''īstenajiem'' laikam nepieskaitos, jo ne tās regulārās lūgšanas daru, un daudz ko citu no rekomendācijām neievēroju. Tomēr, pieņēmis islāmu biju un mēģināju tajā iejusties ar sirdi un dvēseli.
Lasot Korānu mati ceļas stāvus.58
904
3
Savas musulmaņa gaitas iesācis, internetā biju lasījis krieviski tulkotu Korāna versiju, tadās, skaisti dzejiskās vārsmās. Vai nu vēl biju rozā brillēs, vai manas krievu valodas zināšanas ir pabalējušas, bet tas škita vecišķs, tomēr visai pieņemams un ieērojamu skaistumu tajā vārsmotajā tulkojumā saskatīju. Bet labi, tagad, vēsu galvu, pie Korāna ImKas versijā.
Vēsture. Korāns ir ap 570. gadu dzimušā, un 632. gadā mirušā arābu valstsvīra, gaišreģa un pravieša Muhameda pēcteču sarakstīta un sakopota gramata. Formāli tā it kā atstāsta vards vārdā paša pravieša te tur, te citur runātas vārsmas, savukārt pats Muhameds to runajis Dieva vardā, kurš viņu uzrunājis skaidrā arābu valodā nestandarta dzejā. Lai tieši arābiem tas būtu saprotams. Notika tas caur eņģeli Džibrīlu, jebšu Bībeles versijā, atpazīstamu kā eņģeli Gabriēlu. To pašu, kas ar Mozu runāja. Paša Muhameda dzīves laikā nekas nebija apkopots, bet esot bijis daudz entuziastu, kas pierakstus veikuši saviem spēkiem. Pats Muhameds vispār bijis rakstīt un lasīt nepratējs. Muhameds savas dzīves laikā pamanījās apvienot vairumu arābu cilšu, izveidot reliģijas pamatus un vairāk vai mazāk, vienotu arābu valsti. Islāmticīgie uzskata, ka viņa sekotāji ļoti korekti pierakstījuši no atmiņas tieši, un tikai tieši – Muhameda Dieva vārdā runātās vārsmas, Korānu. Tiesa, jau pirmajās pēcteču paaudzēs tie sadalījās vairakos strāvojumos, jo nebūt ne tik vienprātīgi šis darbs tika uztverts, nerunājot par iespējamajām interpretācijām, kas tad īsti ir domāts vārsmās, nereti pat senās arābu valodas pazinējiem ļoti dažadi traktējot vārsmu jēgu. Tāpēc ir tik daudz dažāda tipa islāma interpretāciju un versiju, un savā starpā viņi viens otru dēvē par ''viņi nemaz nav īsti mulslimi''.
Saturs. Korāns, kāds tas ir pieņemts par oriģinālu ortodoksālajiem sunnītiem(izplatītākā islāma versija), sastāv no dažādu liecinieku atstāstiem, kurus esot apstiprinājuši kā pareizus, citi liecinieki. Hronoloģijas tajā nav, zinatāji sakot, ka visa teksta arābu valodas vārsmu stils esot ļoti oriģināli pasniegts un no paša Muhameda mutes pierakstīts vards vārdā. Principā, divas trešdaļas Korāna idejiskā satura sakrīt ar Toras un Vecās un Jaunās derības tekstiem, arabizējot vārdus un konspektējot notikumus. Pārējais – jaunāku laiku vēsture, Muhameda ieviestās likumdošanas normas un komentāri, par to, ka kristieši un jūdi ir ''melīgi zaimotāji un meļi''. Tam pievienota informācija, ka paralēli mums eksistē džinu pasaule, un enģeļu pasaule, kurām visai pāri ir vienīgais Dievs Allāhs.
Vikipēdijā latviski ir pieejams apraksts par Korāna tapšanu un saturu. Varu teikt, apraksta autori to centušies pasniegt maksimāli pozitivā gaismā, to visu arī islāma sludinatāji pasniedz romantiskajiem rietumniekiem. Es cenšos būt objektīvs un pateikšu lietas, kas noklusētas.
Šokējošās lietas.
Jau no pirmajām lappusēm un visa Korāna garumā, apmēram ceturtā daļa teksta satur draudus neticīgajiem, šaubīgajiem, ''meļiem un nodevējiem'', lāsti kristiešiem, jūdiem un seno tradicionalo kultūru pārstāvjiem. Zaimi, nosodījumi un aicinājumi jebkuru ''neticīgo'' turēt par meli un ļaunuma iemiesojumu. Aicinājumi, karojot, nežēlīgi pakļaut, izlaupīt iekarotās vietas, ņemt ķīlniekus. Kad pakļautie izrāda padevību, tad ticīgajam gan jāizrāda žēlsirdība. Nē, ne jau atdot izlaupīto, bet.. prasīt izpirkumu par ķīlniekiem vai izradīt želsirdību, ķīlniekus atstājot dzīvus, tas ir – atstajot sev, kā vergus.
Sākumā es pantus par želsirdību pret pakļāvušos cilšu ķīlniekiem uztvēru romantiskāk. Tikai pie panta par nejaušu slepkavību, sapratu, kas ir kas. Ja ticīgais ''nejauši'' nogalina citu brīvu ticīgo, tad lai viņam šis grēks tiktu atlaists, vainīgajam ir jāatlaiž brīvībā viens vergs. Viens vergs par brīvu ticīgo. Vergs!!! Kad tev pielec, ka Korāns ir vergturu iekārtas tiesiskais pamatakmens, daudzas vārsmas top saprotamas daudz citadāk. Būt žēlsirdīgam pret ķīlnieku – nevis pārgriezt rīkli, bet padarīt par vergu! Dažās vietās ir minēts, ka tādos vai citādos gadījumos ir ieteicams vergus atlaist, bet būtībā, tas verdzību tikai legalizē, caur pravieša Muhameda muti, caur eņģeļa Džibrīla uzrunu no paša Visaugstakā.
Par vergiem ImKa mazliet ir izlaidis tekstu, man šķiet. Vai es jau biju tā lasītā sadisma atēdies, ka nepamanīju. Pameklējot angliskajos avotos, izrādās, ka Koranā viss ir ļoti smalki sarakstīts, kas un kā. Vergs, kurš pieņēmis islāmu, skaitās ''uz pusi atbildīgs'', un mazliet vairāk juridiski pasargats pret saimnieka sadistisko fantāziju realizāciju. Atšķirībā no neticīgā verga, kurš ir tikai lopa statusā. Sievieti verdzeni drīkst izmantot, kā seksa lietu. Izņēmumi ir, ja īpašnieks atļauj diviem vergiem apprecēties, tad gan neesot labi, tādu ņemt priekšā, bet Allāhs ir visužēlīgs, ar tādu piebildi. Otrs izņemums, ja verdzenei ir vairāki īpašnieki, tad to seksam izmantot drīkst tikai viens, savstarpēji vienojoties. Tā ir rakstīts un to praktizē arī mūsdienās vairākās valstīs.
Sievas un sievietes. Sadaļa par juridiskajām niansēm satur daudz savam (tuksneša cilšu 7. gadsimtā) laikmetam loģiskas informācijas, kādas ir īpašumtiesības, precoties, šķiroties, un vēl visa kā. Formāli sievietei ir arī tādas kā tiesības prasīt šķiršanos un visādas citas tiesības. Tiesa, tikai stingri noteiktos gadījumos. Visi laikam dzirdējuši, ka islāmā vīram jāuztur sieva, kura nedrīkstot stradāt algotu darbu, sievai jārukā mājas darbos un jadzemdē bērni. Jasagaida vīrs laimīgai. Jaatbalsta vīra vēlme ņemt sev vēl sievas, līdz četrām. Ja sieva kļūst veca, to var nosaukt par ''māti''(nu viņa bērnu māte), un ņemt sev jaunu ceturto sievu, mantiski nešķiroties. Vīrietis var pasludināt, ka šķiras no kādas, tad cits to ņemt var pēc noteikta mēnešu skaita, un ja kads cits to ir ņemis bet tāpat sķīries, tad to drīkst precēt atkal.. Tā kaut kā. Tātad, islamā ir jabūt ļoti tikumīgam un uz svešām sievietēm skatīties nedrīkst, un sievietes nedrīkst sevi rādīt citiem. Citādi tas viss ir ļoti slikti, un atkal draudi par elles liesmām tur un miesassodiem šeit.
Tolerance. Pret jebkāda tipa citādi domājošajiem islāms neparedz nekādu toleranci. Ir minēts, ka citām tautām ir bijuši daudzi savi pravieši un visi bijuši labi. Citām tautām tie vēl būs. Ir teikts, ka islāmu nedrīkst uzspiest, tas esot jāpieņem brīvprātīgi. Vienlaikus džihāds, jeb islama izplatīšanas darbs ir svētīgs, un Allaham tīkams, tāpēc ''šādi tādi grēciņi'' noteikti atsver to labo darbu. Jo Allahs ir visužēlīgais (uz ticīgajiem) - tādas frāzes Koranā ir bieži lasāmas.
Secinājumi ir visai skarbi. Ja kāds apšauba manus komentārus par izlasīto, internetā šo latvisko, un daudzas citas angliski un krieviski tulkotas Korāna versijas var par brīvu lejupielādēt – izlasi, ja nervi stipri. Ja ImKa nav kaut ko sadzejojis no sevis, kas maz ticams, Korāns ir uz segregāciju, neiecietību, argesiju, cilvēktirdzniecību, seksuālu varmācību, uz karu, uz starpnacionāla un reliģiska naida kurinašanu aicinošu tekstu koncentrāts. Ja man ortodoksālie karstgalvji par šo, pilnīgi objektīvo atstāstu, neuzspēs nogriezt galvu, es pamēgināšu pielikt roku, lai šo visu aizliedz izplatīt un sludināt. Jebkurā gadījumā tas agrāk vai vēlāk notiks. Labāk jau agrāk.
Paldies, ka lasīji, un iesaki citiem.
Pirmais raksts šeit: http://spoki.tvnet.lv/tribine/Ka-zombe-moseja-ienakusos-cilvekus/776236
Teksts: Ivo Ozols
visi foto no interneta resursiem
Raksts taču ir par iespaidiem, kādiem jārodas lasot Dieva uzrunu. Skatīties uz visu kopā un pieņemt, ka viss domats citādi? Nu nē. Es uz to skatos ļoti lineāri - ja Eņģelis runā Dieva vārdā, kā tiek pasniegts Korāns, tātad - tur ir jābūt nešaubāmai patiesībai -i tulko, kā gribi - Katrā vārsmā ir Dieva uzruna. Tu, piemēram, Ziedoni lasījis esi? Un tagad salīdzini - kur runā gaiša būtne, un kur- maniakāls varaskārs visu tiešā nozīmē pakļaut gribošs zombijs?
