Bites pirmo reizi parādījās uz Zemes pirms 130 miljoniem gadu, un tās pārdzīvoja dinozaurus! Tas, kas palīdzēja viņiem tik ilgi izdzīvot, ir viņu neticami sarežģītā sabiedrības struktūra un komandas darbs.
Katrai bitei ir sava loma un atbildība. Dažas no tām būvē un remontē savu māju, dažas bites aizsargā, stropu, bet citas tīra to un gādā par pārtiku. Kā būtu, ja jūs varētu iekļūt stropā un saprast, kā darbojas visa šī sistēma — ko tur varētu ieraudzīt?
Kādu nezināmu iemeslu dēļ ir viegli tikt garām sargiem, bet, ja jūs būtu bite no citas saimes, sargi nelaistu iekšā bez cīņas. Aizsargbites izskatās diezgan biedējoši. Viņi stāv uz četrām aizmugurējām kājām pie stropa ieejas, priekšējās kājas paceltas gaisā.
Šīs bites pārbauda katru kukaini, kas iekļūst stropā, ar savām antenām un priekšējām kājām. Katram stropam ir sava smarža. Apsargi var saprast, vai bite pieder viņu saimei, to “sajūtot”. Tajā var iekļūt tikai bites, kas dzīvo stropā.
Pēkšņi jūs redzat kaut ko dīvainu. Viena no sargbitēm ir konstatējusi iebrucēju. Svešā bite noteikti kļūdaini mēģināja iekļūt nepareizajā stropā! Bet tā nes nektāra kravu. Un... apsargs to ielaiž! Acīmredzot viņi neiebilst pret bezmaksas pārtikas dāvanu pieņemšanu — pat no svešiniekiem.
Jūs jūtaties pārāk ziņkārīgs, lai tur uzkavētos ilgāk. Stropam ir tikai viena ieeja. Jūs ievērojat, ka sienas ap to izskatās dīvaini. Jūs ieskatāties tuvāk un saprotat, ka tas ir pārklāts ar plānu kādas vielas slāni. Tas ir propoliss - sacietējuši augu sveķi, ko ražo bites. Tas palīdz cīnīties ar infekcijām un ārstē dažādas veselības problēmas.
Nedaudz tālāk var redzēt neskaitāmas šūnveida formas. Tās ir blīvi savienotas sešstūra šūnas, kas izgatavotas no bišu vaska. Bites tos izmanto, lai uzglabātu pārtiku - ziedputekšņus un medu. Tur viņi arī glabā olas, kāpurus un jaunās bites.
Medus šūniņas ir piestiprinātas pie sienas. Tās stiepjas no augšas uz leju un ir piestiprinātas pat pie sāniem. Jūs pamanāt šauras ejas gar medusšūnu malu. Bites tās izmanto, lai pārvietotos pa stropu. Jūs arī varētu iziet cauri kādam no šiem tuneļiem.
Pēc vietas izpētīšanas jūs noskaidrojat, ka bites glabā medu augšējā daļā. Apakšā atrodas šūnas, kur uzglabā ziedputekšņus. Pēc tam ir šūnas, ko izmanto olu turēšanai ar topošajām darba bitēm. Un pašā apakšā ir tranu olas.
Protams, jūsu galvenais mērķis ir ieraudzīt karalieni. Viņu nav tik viegli atrast. Pirmkārt, jūs saskaraties ar daudzām citām bitēm. Lielākā daļa no tām ir strādnieki. Tās veido lielāko daļu no stropa populācijas. Turklāt tās visas ir dāmas! Katrai no tām ir savs uzdevums. Visizplatītākā no tām ir barības meklēšana. Jūs pamanāt, ka bite atstāj stropu, un nolemjat tai sekot. Karaliene var mazliet pagaidīt — jūs vēlaties redzēt, kā bites nodrošina barību stropam.
Bite lido tev pa priekšu. Apciemojusi pāris ziedus, tās pēkšņi sāk šūpoties, lidinoties vienā vietā. Ak, tā ir slavenā bišu deja! Tā bites sazinās. Kad barības meklētāja atrod perfektu nektāra krājumu, tas sāk dejot ļoti precīzi. Deja sastāv no taisnu līniju un astoņveidīgu kustību sērijas. Visas dejas garumā bite tāpat trīcina spārnus.
Tas, cik ilgi notiek deja, norāda uz to, cik tālu no stropa atrodas nektārs. Katras 75 milisekundes ir 100 m līdz bišu stropam. Dejas intensitāte savukārt norāda uz nektāra daudzumu. Jo spēcīgāka spārnu vicināšāna, jo vairāk nektāra bite ir atradusi. Papildus tam ir svarīgs arī dejas leņķis. Tas parāda nektāra virzienu attiecībā pret Sauli. “Jūsu” bite noteikti ir atradusi vai tonnu nektāra — tas praktiski vibrē! Pēkšņi tā sāk lidot atpakaļ uz stropu. Jūs tai sekojat. Tur bite nodejo to pašu deju citu darba bišu priekšā. Tādā veidā tā pastāsta citām bitēm, ka tām nekavējoties jādodas pēc barības.
Jūs nolemjat palikt stropā un vienkārši skatīties, kas notiks. Drīz bites atgriežas. Tās ir atnesuši daudz nektāra, no kura tiks nogatavināts medus. “Jūsu” bite šoreiz dejo “trīcošo” deju. Tā krata kājas tā, ka trīc arī viss ķermenis. Šī mazā deja liek citiem strādniekiem nokāpt, lai apstrādātu nektāru. Ir pienācis laiks atsākt meklēšanu.
Jūs dodaties atpakaļ stropā cauri mazajām ejām. Jūs saskaraties ar šūnām, kurās darba bites sāk savu dzīvi kā olas. Bitei nepieciešama 21 diena, lai no olas kļūtu par pilnvērtīgu strādnieku.
Šī jaunā darbinieka pirmais uzdevums ir iztīrīt šūnu, kur tā auga. Pēc tam šūna kļūst par bērnudārzu jaunai olai. Bite pieskata šo olu. Vēlāk tā baro kāpuru un uztur to siltu. Nākamajā dzīves posmā, kad tā ir 12 līdz 20 dienas veca, bite sāk veikt darbus stropā. Tā ražo vasku, uzglabā ziedputekšņus un nektāru, veido šūnas, sargā ieeju utt.
Kad bite kļūst 20 dienas veca, tā kļūst par barības meklētāju. Tā meklē un piegādā ziedputekšņus, nektāru un koku sveķus, lai ražotu propolisu. Bite piegādā arī ūdeni. Bitēm tas ir vajadzīgs dzeršanai un stropa dzesēšanai.
Kādā brīdī jūs redzat kaut ko, kas izskatās pēc... slimnīcas istabas? Tur darba bites pieskata tās, kas jūtas slikti. “Ārsti” tām atnes dažādu veidu medu atkarībā no inficēšanās. Ja nav citas iespējas, slimā bite no stropa tiek padzīta. Tas palīdz novērst visas kolonijas saslimšanu.
Tad ir arī temperatūras kontroles bites. Temperatūra stropā parasti ir aptuveni 35 grādi pēc Celsija. Ir ļoti svarīgi, lai temperatūra būtu tieši tāda, nevis karstāka vai aukstāka. Pretējā gadījumā olas neizšķilsies.
Jūs redzat bišu grupu un uzreiz saprotat, ka tās ir temperatūras bites. Acīmredzot temperatūra stropā ir pazeminājusies un tagad bites mēģina to sasildīt. Viņi vibrē īpašā veidā, kas paaugstina ķermeņa temperatūru. Jūs varat just, kā gaiss ap jums kļūst nedaudz siltāks!
Ja bitēm vajadzētu atdzesēt stropu, tās dodas savākt ūdens pilienus. Ūdens tiek atnests uz muguras. Nonākušas stropā, temperatūras bites ļoti ātri vicina spārnus, liekot ūdenim iztvaikot un tādā veidā temperatūra pazeminās.
Jūs virzāties tālāk un drīz saskaraties ar bitēm, kuras iepriekš neesat redzējis. Tām ir milzīgas acis, liels ķermenis un nav dzeloņa. Tas ir trans — vienīgais bišu tēviņu veids stropā. Traniem nav arī barības meklēšanas rīku. To vienīgais mērķis ir pāroties ar karalieni un rūpēties par to.
Tranu mūžs nav pārāk garš. Pirmkārt, ja šai bitei izdodas sapāroties ar karalieni, tā nekad nepārdzīvo šo procesu. Ja trūkst pārtikas vai tuvojas ziema, strādnieku bites parasti izmet dronus no stropa un nelaiž tos atpakaļ. Tas izklausās skarbi.
Jūs turpināt virzīties, līdz beidzot pamanāt bērnudārzu. Tur jūs pamanāt biti, kas ir divreiz lielāka par darba biti. Jūsu meklējumi ir beigušies — tā ir karaliene! Šī bite ir vissvarīgākā stropam. Tā ir vienīgā bite, kas var dēt olas.
Neskatoties uz savu titulu, karaliene patiesībā nevalda. Tās smadzenes ir mazākas nekā darba bitei. Karaliene ražo īpašus feromonus, kas ietekmē visa stropa noskaņojumu.
Tā arī dzemdē katru stropa biti! Kad karaliene vēl ir kāpurs, darba bites baro viņu ar peru pienu. Tā ir viela ar īpaši augstu cukura saturu. Lielāka šūna apvienojumā ar šādu diētu rada lielāku ķermeni un topošās karalienes spēju izdalīt feromonus.
Kad karaliene ir sapārojusies ar traniem, viņa atgriežas stropā. Trīs dienas vēlāk viņa sāk dēt olas un nekad neapstājas. Īpaši cītīgi viņa strādā pavasarī, ik pēc 20 sekundēm izdējot vienu olu! Nav brīnums, ka vēlāk saimē dzīvo 30 000 līdz 60 000 bišu!
Tomēr šeit notiek kaut kas dīvains! Bišu strādnieku grupa (patiesībā tā varētu būt puse no saimes) atstāj stropu karalienes vadībā! Tas nozīmē, ka kolonija ir kļuvusi pārāk liela.
Karaliene pirmo reizi pēc pārošanās iziet ārā. Viss bars dodas jaunas mājas meklējumos. Tajā pašā laikā stropā astoņas dienas vēlāk no olas izšķiļas jauna karaliene.
