Kaut kas līdzīgs FML #177

17.daļa!

1. Aiz gara laika izveidoju 16-gadīgas meitenes profilu, ar modeles fotogrāfijām. Zinu, kā tas ir darāms, un nedēļas laikā uzradās 1000 draugu un simtiem pielūdzēju. Tajā profilā zem vārda ''Aņa'' sēdēju es. Dienām un naktīm es troļļoju puišus, kamēr neuzradās viņš. Ieejot viņa profilā, es aplūkoju viņa bildes. Sākām sarakstīties, viss ideāli, viņš bija interesants sarunu biedrs. Sākumā es domāju, ka viņš arī ir no feikiem( nu nav iespējams būt tik ideālam ), bet pēc sarunas skaipā es ieraudzīju viņu, viņš bija pat skaistāks nekā bildēs. Starp citu, to, ka man nav vebkameras, viņš uztvēra normāli, pa mikrofonu runāju es, četrpadsmitgadīga muļķīte. Es iemīlējos. Bet viņš uzaicināja mani uz randiņu. Ne jau mani, pašsaprotams, bet šo Aņu. Es piekritu. Nolēmu viņam visā atzīties, un nodomāju- varbūt es viņam iepatikšos, un mēs sāksim komunicēt? Pienāca tā diena, es saposos un devos uz satikšanos. Visu paskaidroju, viņš bija šokā, ievilka mani krūmos un piekāva. Stipri piekāva. Nogulēju uz ielas pāris stundas, kamēr mani neatrada garāmgājēji. Tagad esmu slimnīcā ar vairākiem lūzumiem un smadzeņu satricinājumu.

2. Līdz 19 gadu vecumam pat nemēģināju satikties ar puišiem. 19 gados draudzējos ar puisi-vienaudzi, bet tālāk par skūpstiem neaizgāja. 21 gada vecumā beidzu augstskolu, uzsāku karjeru, dzīvoju patstāvīgi- viss brīnišķīgi, bet man bija kauns no tā, ka esmu nevainīga, negribētos pēc tam, satiekot mīļoto 25 gados, būt par lēnīgu baļķi- tas 17-18 gados ir mīlīgi, bet jo tālāk, jo nejēdzīgāk.

Prakses trūkumu es kompensēju ar teoriju. Teorētiski es zināju par seksu vairāk nekā tie, kuri drāzās katru dienu. 23 gados satiku viņu. Skaists romāns, atvadīšanās ar kaislīgiem skūpstiem, viņš bija galants un nesteidzās ar seksu, es neteicu viņam par savu ''noslēpumu''. Brīvdiena nedēļas vidū, piedāvāju aizbraukt pie viņa, uzvelku ultra seksīgu veļu un garās zeķes ar jostu. Prātam neaptverams sekss, redzu, ka patīkami šokēju viņu gan ar apakšveļu, gan prasmēm(bet viņam ir ar ko salīdzināt). No rīta mīļotais teica, ka viņam nav vajadzīga bijusī prostitūta. Tam, ka biju nevainīga, viņš nenoticēja.

3. Man ir 53 gadi. Agri apprecējos, kļuvu par mammu diviem bērniem, izglītību tā arī nepaspēju iegūt. Vīrs sāka dzert, es to pacietu: nesita mani, paldies par to pašu. Divus gadus atpakaļ viņš nomira, un man it kā plīvurs nokrita no acīm. Es sapratu, ka dzīve ir nodzīvota veltīgi. Vīru es nekad nemīlēju, bet dzīvoju kopā ar viņu, tāpēc ka ''tā vajag''. Meita zvana tikai tad, kad viņai vajag naudu. Pieaugušais dēls dzīvo pie manis, es viņu nodrošinu no savas mazās algas, mūždien sēž pie datora, nestrādā, uzskata, ka man viņu jānodrošina līdz kapa malai, tikai tāpēc, ka es viņu laidu pasaulē, tā teikt, viņš mani neprasīja viņu radīt. Ja man būtu dota iespēja pagriezt laiku atpakaļ, es nebūtu precējusies, bērnus nebūtu radījusi, nodzīvotu dzīvi priekš sevis, darot to, ko patiešām vēlos. Iespējams, ka paliktu viena, bet tagad jau pēc būtības arī esmu viena, tikai atcerēties nav ko. Meitenes manas mīļās, nevienā neklausaties, neskatieties uz citiem, dzīvojat tā, kā uzskatāt par vajadzīgu, bet mani nošaujiet, tāpēc ka jēgas dzīvot tālāk nav.

4. Mana mamma gulēja karstās vannās, dzēra šņabi un cilāja hanteles, lai tikai es nepiedzimtu. Bet es izrādījos stipra. Piedzimu laicīgi un pilnīgi vesela. Man vectēvs pastāstīja, ka viņa mani negribēja, bet es viņu tikai vairāk iemīlēju un sāku respektēt, tāpēc ka viņa man bija laba māte. Nekad nesita mani, nerāja par sīkumiem, vienmēr bija manā pusē. Mēs vienmēr bijām viena otrai nedaudz svešas, nedaudz kautrējāmies...un tādēļ viena otru neapvainojām. Tagad viņai ir 37 gadi, viņa gaida bērnu no mīļotā cilvēka. Esmu jau pilngadīga, drīz apprecēšos un aizbraukšu. Bet kurš gan zina to, kā es raudu pa naktīm, pēc tā, kā redzu, kā viņa lasa visādas grāmatas par pareizu grūtniecību, piemeklē diētas, klausās mūziku ''priekš bērna''. Cik daudz manī ir skaudības, naida un sāpju.

5. Kad es mācījos 7.klasē, mani gandrīz izvaroja mūsu sporta skolotājs. Man izdevās aizbēgt, bet pat pēc tā viņš man deva visādus mājienus, pretīgi skatījās, es pat dabūju zīmi, lai neapmeklētu sporta stundas. Bet mammai neko neteicu, par to zināja tikai draudzenes, tāpēc ka tas notika ne tikai ar mani- viņš bija īsts pedofīls, un visi skolnieki zināja, ka viņš uzmācas skolniecēm, kurām ir 12 un vairāk. Galu galā, pēc 3 mēnešiem viņu atlaida, pēc tam, kad viena 9-klasniece pažēlojās direktoram, patiesība atklājās. Tagad es pabeidzu 10.klasi, bet mana mamma taisās precēties, pēc viņas vārdiem, tā ir kaut kāda debešķīga mīlestība, viņas ideāls. Vakar iepazinos ar manu potenciālo ''tētuku'', izrādījās, ka tas bija tas pats sporta skolotājs. Un es domāju, ka tik šausmīgas un stulbas sakritības nenotiek.

6. Man ir 23. Pusgadu dzīvoju ar vīrieti civillaulībā. Ticēju, ka tā ir īsta mīlestība, dāvināju viņam visādas nelielas dāvaniņas, gandrīz dievināju viņu. Vecāki un draugi bija pret manu izvēli, tādēļ galīgi sastrīdējos ar viņiem, tagad neuzturam kontaktu. Pagājušajā nedēļā mīļotais aizbrauca komandējumā, es paliku mājās. Agri no rīta atveru acis un redzu, ka koridorā stāv čemodāni, visas drēbes izmētātas, uz sliekšņa sveši apavi. Istabā ienāk nepazīstama sieviete, stājas priekšā kā mana mīļotā likumīgā sieva un saka:'' Paldies, ka nodrošināji manu vīru ar seksu, kamēr manis nebija, un vispār par to, ka par viņu parūpējies. Naudu pārskaitīšu rīt. Ja vēl kādreiz būs vajadzīga tava palīdzība-mēs pazvanīsim. Un tu, ja nu kas, arī vērsies pie mums, kā nekā godprātīgi strādāji, vīram ļoti patika. Teica, ka tev izdevās gandrīz pilnībā mani aizvietot pa šo pusgadu.'' Tādām idiotēm kā es, dzīvot ir aizliegts.