Iespējams, katrs ir turējis rokās fotoaparātu, ir dzirdējis, ka nedrīkst fotografēt guļošus cilvēkus. It īpaši, to saka mātes, kuras aizliedz fotografēt savus bērniņus miega laikā. Mēs visi esam civilizēti cilvēki un jau no dzimšanas zinām, ka fotoaparāts nevar nozagt cilvēku dvēseles. Tad no kurienes ir radusies tāda lieta?
Izrādās, ka ir dažas versijas, kuras izskaidro šo aizliegumu. Galvenā no tām sastāv tajā, ka XIX gadsimtā, kad fotogrāfijas tik tikko sāka iegūt popularitāti, cilvēki sāka veikt savu mirušo radinieku fotogrāfiju pasūtījumus, jo pēdējā mirušā radinieka fotogrāfija kļuva par vienīgo atmiņu par mirušo.
Protams, lai nerastos asociācijas ar mirušajiem, neviens nevēlējās fotogrāfet savus guļošos tuviniekus. Pat, tad, kad līķu fotogrāfēšana ir aizgājusi tālā pagātnē, atmiņas par to ir dzīvojušas vēl ilgi, pamazām pārvēršoties par māņticību.
Tie, kas tic pārdabiskām spējām, par šo ir sava teorija. Pēc viņu domām, miega laikā, dvēsele pamet ķermeni, tāpēc tādos brīžos cilvēki nav pasargāti no tumšo spēku iedarbības. Burvji var viegli nolādēt cilvēku pēc fotogrāfijas, kur cilvēks ir iemūžināts guļam un pat parasti skauģi var noskaust.
Vajadzētu atcerēties arī par jautājuma estētisko pusi. Bieži vien, cilvēki miegā var izskatīties ne visai skaisti. Tāpēc, diez vai kāds priecāsies, ieraugot savu fotogrāfiju.
Turklāt, arī kameras skaņas vai arī zibspuldze var pamodināt guļošo.
Varēji izklāstīt vairāk par šo tematu, jo viss ir tik īss un ļoti sasteigts.. 
