TAS IR COPY-PASTE, bet es vienk. gribu lai atrod mājas../
tas ir skumji un zemi, ka citi savus mājdzīvniekus vienk. izsviež, vai tēl trakāk...
Pirms 3 gadiem vīrs pārnesa mājās mazu, melnu kamoliņu. Prieks un acuraugs!
Vīrs it bieži mainīja sievas.
Pirmā melnuli baroja. Otrā baroja. Trešā baroja un pat apmīļoja.
Ceturtā...izspēra runcīti no mājas.
Runcītis dzīvo pieturā, Deglava ielas malā... Šī bieži vien ir "mana" pietura, runcīti pirmo reizi pamanīju pirms pāris nedēļām.
Runcīša stāsts nav manis izdomāts, to man izstāstīja aptiekāre, kura par runcīša saimnieku zina diezgan daudz...
Runcīti baro aptiekas saimnieki, šodien arī mēs nolikām ēdamo.
Lietavu laikā runcītis sēž uz trotuāra, pa ausīm līst ūdens, ķepas mirkst... Turklāt blakus brauktuve ar "biezu" satiksmi...
Runčuks ir ļoti mīļš, skatās acīs, bet ja saņem glāstu, tad gatavs klēpī līst, sabučot un samīļot...
Žēl skatīties.
Un arī cerības man nav nekādas lielās.
Bet ja nu tomēr kādam ir iespēja kaķu puikam dāvāt vai aizdot pajumti, es viņu nogādāšu līdz pašām durvīm! Neesmu droša par sterilizāciju, bet arī to noteikti nokārtosim.
Nu jau ik dienu iekāpjot/izkāpjot šajā pieturā, skumjais acu pāris kādu gaida...
