Pārāk liels daudzums CO2 atmosfērā, tā ir mūsdienu problēma, kura ir jārisina jau tagad! Tikai kopā mēs apturēsim globālo sasilšanu un izglābsim planētu. Piedāvāju dažus risinājumus.
Kā samazināt CO2 atmosfērā?8
40
0
Attēls no: pixabay.com
Lai to samazinātu, kā variants ir stādīt kokus pa visu pasauli, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Piedāvāju apmeklēt 9 oficiālas mājaslapas, kuras nodarbojas ar koku stādīšanu un vienu mājaslapu, kura glābj dzīvniekus.
One Tree Planted
Trees for the Future
Trees, Water & People
International Tree Foundation
Neighborhood Forest
Woodland Trust
Trees for Life
Trees for Cities
Tree Aid
International Animal Rescue
Taču ar to vien nepietiek, jo CO2 atmosfērā ir pārāk daudz. Daudz reižu efektīvāka metode ir CO2 izsūknēšana no atmosfēras. Kā tas strādā? Skatamies zemāk!
Attēls no: pixabay.com
Tiek uzstādīta kaste ar milzīgu ventilatoru, kurš iesūc gaisu, tā iekšpusē atrodas filtrs, kas uzsūc tikai oglekļa dioksīdu. Kad filtrs ir pilns, kaste tiek aizvērta. Tad to uzkarsē līdz 100 grādiem pēc Celsija, un tīrais oglekļa dioksīds tiek atbrīvots un savākts. Ar to nodarbojas “Climeworks”. Darbojas kopš 2017. gada. No 2021. gada septembra atrodas Islandē.
Attēls no: pixabay.com
Labi, mēs esam izsūknējuši un ieguvuši CO2, bet ko ar viņu darīt tālāk? Ir vairāki varianti.
Izmantot katalizatorus un ķīmiskas reakcijas, lai izveidotu metanolu, urīnvielu (izmantot kā mēslojumu) vai polimērus (izmantojot kā izturīgus materiālus ēkās vai automašīnās). Var tikt utilizēts no 0,3 – 0,6 CO2 gigatonnas gadā uz 2050. gadu. Izmaksas $80 - $300 par tonnu CO2 (šī un visas zemāk aprakstītās izmaksas tika aprēķinātas pēc 2019. gada novembra ekonomiskās situācijas pasaulē).
Apvienojot ūdeņradi ar CO2, lai iegūtu ogļūdeņražu degvielu, tostarp metanolu, sintētiskās degvielas un sintētisko gāzi. Var tikt utilizēts no 1 – 4,2 CO2 gigatonnas gadā uz 2050. gadu. Izmaksas sākot no $670 par tonnu CO2.
Pārvērst mikroaļģes par biomasu, lai ražotu atjaunojamo enerģiju. Var tikt utilizēts no 0,2 – 0,9 gigatonnas gadā uz 2050. gadu. Izmaksas $230 - $920 par tonnu CO2.
CO2 var izmantot cementa “izārstēšanā” jeb “sacietēšanai” (īsti nevarēju pārtulkot šo vārdu kombināciju ““cure”cement”, speciālisti sapratīs) vai minerālmateriālu ražošanā. Var tikt utilizēt un glabāts no 0,1 – 1,4 gigatonnas CO2 2050. gadā. Izmaksas $30 - $70 par tonnu CO2.
CO2 ievadīšana naftas urbumos var palielināt naftas ražošanu. Var tikt uztilizēts un glabāts 0,1 – 1,8 gigatonnas CO2 gadā uz 2050. gadu. Izmaksas $40 - $60 par tonnu CO2.
Bioenerģijā ar oglekļa uztveršanu operators uztver CO2, audzējot kokus, ražo elektroenerģiju ar bioenerģijas palīdzību un norobežo radītās emisijas. Var tikt utilizēts un glabāts no 0,5 – 5 gigatonnas CO2 gadā uz 2050. gadu. Izmaksas $60 - $160 par tonnu CO2.
Sasmalcinot klintis, piemēram bazaltu un izplatot tās uz sauszemes, var paātrināti veidoties stabils karbonāts. Domājams, ka, to darot lauksaimniecības zemēs raža palielināsies. Aprēķini uz 2050. gadu vēl nav veikti, jo atrodas agrīnas izpētes stadijā.
Zemes apsaimniekošanas paņēmieni augsnes sekvestrācijai var ne tikai uzglabāt augsnē CO2, bet arī uzlabot lauksaimniecības ražu. Var tikt utilizēts 0,9 – 1,9 gigatonnas CO2 gadā uz 2050. gadu. Izmaksas $20 - $90 par tonnu CO2.
Attēls no: pixabay.com
Pastāv vēl viens variants, ka savākto CO2 samaisa ar ūdeni un ievada to 1000 metru dziļumā tuvējā bazalta iezī, kur tas tiek mineralizēts. Ar to nodarbojas “Carbfix”. Carbfix saka, ka CO2 un ūdens maisījums kļūst par akmeni apmēram divu gadu laikā, bet sēra hidrīds (HS2) – četru mēnešu laikā. Darbojas kopš 2014. gada.
Tev patiks šie raksti
