Kā radies Rīgas mikrorajons Zolitūde?5

Neauglīgo smiltāju un purvu dēļ Rīgas lauku novads bija salīdzinoši mazapdzīvots. Rīgas rātskungi un bagātie namnieki 15.-16. gs. ieguva zemes gabalus savu muižiņu ierīkošanai, kas tika sauktas viņu īpašnieku vārdā. Kad 1604. gadā Rīgas patrimonālo apgabalu sadalīja trīs daļās, šī apkaime nokļuva Piņķu draudzes novadā. 1877. gadā muižiņas pakļāva Rīgas pilsētas pārvaldei. Zolitūdes muižas purvainās zemes tika sadalītas gruntsgabalos un iznomātas apkārtējo fabriku strādniekiem, sīktirgotājiem un sīkzemniekiem,20.gadsimta sākumā Zolitūdes muižā darbojās kūdras fabrika.  19. — 20.gadsimta mijā izveidojās mazsaimniecības tagadējās Zolitūdes un Mūku ielas apkaimē uz dienvidiem no Rikšotāju laukuma. Zolitūdes muiža bija tā laika izpriecu, atpūtas muižiņa ar savu saimniecību, parku un oranžēriju, kurā tika audzēti no Pēterburgas atvestie koki.

Padomju laikā Zolitūdes apkaime tika iekļauta Ļeņina, pēcāk Ļeņingradas rajonā. Ļeņina rajonam raksturīga mazstāvu apbūve un nelieli zaļi dārzi un plaši neapbūvēti laukumi, jo 1950.gados Zolitūdē vēl tika būvētas individuālās vienģimeņu ēkas. Masveida dzīvojamās apbūves rajoni veidojās teritorijās ar jau esošu ekstensīvo mazstāvu apbūvi, kā arī dārziņu un no apbūves brīvajos rajonos, tādos kā Zolitūdē, Imantā un citos.