Pēc viena komentāra lūguma esmu nolēmis izveidot arī citas Rīgas mikrorajona aprakstus un to rašanos. Teksts par ziepniekkalnu ir diezgan pamaz tākā vēlu patīkamu lasīšanu.
Kā radās Rīgas mikrorajons Ziepniekkalns?0
Ziepniekkalns ir 10 971 kvadrātkilometru liels. Iedzīvotāji šajā mikrorajonā ir 35 tūkstoši.
Ziepniekkalns izveidojies uz bijušās Bišumuižas, Ēbelmuižas, Foka muižas, Jaunās Grāves muižas, Nummurmuižas un Reimermuižas zemes. Nelielu daļu šīs teritorijas gar Bieķengrāvi iekļāva Rīgas policijas novada robežās jau 1786. gadā. Ziepniekkalna centrālā daļa tika iekļauta Rīgas administratīvajās robežās 1828. gadā. 1924. gadā pilsētas robežās oficiāli iekļautas bijušās Nummurmuižas zemes ap tagadējo Ziepniekkalna ielu. 1974. gadā Rīgas pilsētas robežās iekļauta Ziepniekkalna dienvidu daļa, kādreizējās Līves muižas zemes un tām pieguļošā Medemu purva daļa.
Ziepniekkalna centrā atrodas Ēbelmuižas parks, kura austrumu daļā atrodams resnākais ozols Pārdaugavā. Te saglabājusies arī Ēbela muižas dzīvojamā ēka (Zaļenieku ielā 21). Muiža tika celta kā bagāta Rīgas namnieka vasaras mītne. 18. gadsimta beigās lielāko daļu no muižas 88 ha lielās platības aizņēma smilšainas un pārpurvojušās pļavas. 1799. gadā Justs Blankenhāgens muižu pārdeva Lielās Ģildes tirgotājam un melngalvju vecākajam Joahimam Ēbelam. Viņš izveidoja parku, uzbūvēja oranžēriju un dārza paviljonu. Ar laiku Ēbela muiža kļuva par populāru bagātāko un ievērojamāko Rīgas namnieku atpūtas vietu.
Netālu no Ēbelmuižas parka atrodas apkaimes otra zaļā zona — 1871. gadā izveidotie Ziepniekkalna kapi (Mālu iela 19). Tā ir viena no vecākajam pilsētas nomales kapsētām, kur savulaik apglabāja arī Doles salas iedzīvotājus. 2008. gada augustā Kartupeļu ielā zem Rīgas Pārdaugavas pamatskolas sporta stadiona tika atrastas aptuveni 600 Otrajā pasaules karā kritušo karavīru mirstīgās atliekas.
Ziepniekkalnā atrodams gan privātmāju rajons, gan daudzstāvu dzīvojamo māju bloki. Sākotnēji lielākajā daļā rajona teritorijas vērojama reta izklaidus apbūve gar neregulāru, līdzās Ziepniekkalna smilšu kāpām stihiski veidojušos nenostiprinātu, tikai daļēji ierīkotu ielu tīklu, tā ir senākā vienlaidus apbūve gar Bauskas ielu un Graudu ielas sākumā. Rūpniecības uzņēmumi Ziepniekkalnā sāka veidoties 19. gadsimta otrajā pusē. 20. gadsimta 1970. gados pilsētai pievienotajā teritorijā ziemeļos no Medemu purva izveidojies rūpnieciskās apbūves rajons. Te izvietojies A/S "Dzintars", A/S "Aerosols", ACB un citi uzņēmumi.