Izveidoju arī šo rakstu pēc viena komentāra lūguma. Visi, kas ir no teikas varat droši lasīt. Un saktīties kā tad jūsu mikrorajons ir tapis.
Teika ir Rīgas pilsētas apkaime, Daugavas labajā krastā, Vidzemes priekšpilsētā. Teikas apkaime atrodas uz A no Rīgas dzelzceļa loka. Tā robežojas ar Čiekurkalna, Juglas, Mežciema, Purvciema, Grīziņkalna un Brasas apkaimēm. Teikas apkaimes robežas ir Ieriķu iela, dzelzceļš, Lizuma iela, Brīvības gatve, Šmerļa iela, Stūrīša iela, Stāmerienas iela, Stūrīša iela, Linezera iela, Dzērbenes iela, Aizpriežu iela, Bajāru iela, Lielvārdes iela.
Teikas apkaimes kopējā platība ir 4,682 km², kas ir nedaudz mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 10 437 m. Teikas galvenās ielas ir Lielvārdes iela, daļa no Brīvības gatves, Biķernieku, Tālivalža un Aizkraukles ielas.
Teikas rajonu sāka apbūvēt 1929. gadā, kad pie toreizējās Vidzemes šosejas izveidoja Zemitāna laukumu, no kura tika ieplānots vēdekļveidīgs ielu tīkls (plānojis Pēteris Bērzkalns) — Āraišu iela, Tālivalža iela, Burtnieku iela, Laimdotas iela, Lielvārdes iela. Te pilsēta par lētu cenu pārdeva aptuveni 1000 m³ lielus gruntsgabalus, ko pircējiem trīs gados vajadzēja apbūvēt ar vienai vai divām ģimenēm paredzētām brīvi stāvošām dzīvojamām ēkām. Pašvaldība te cēla nelielus dzīvokļu īres namus. Blīvāka trīsstāvu apbūve bija atļauta tikai gar Brīvības gatvi un Lielvārdes ielu. 10 gadu laikā tur tapa vairāk nekā 600 ēku — pārsvarā divstāvu mazģimeņu nami ar 4—6 dzīvokļiem. Teiku kā sava laika jauno rajonu bija iecienījusi "vidusšķira" — ārsti, skolotāji, amatnieki, klerki, — jo jauna dzīvokļa īre maksāja 45 latus. Par rajona izskatu lielā mērā var pateikties arhitektam Teodoram Hermanovskim — tikai starp Brīvības gatvi un Lielvārdes un Biķernieku ielu vien pēc viņa projektiem uzceltas 58 mājas. Arhitektūras speciālisti kā īpaši spilgtus funkcionālisma stila paraugus izceļ namus Laimdotas ielā 30, Burtnieku ielā 21, Pēkšēna 11 u.c.
Sākot ar 1934. gadu, tika apbūvēta teritorija aiz Lielvārdes ielas Juglas virzienā. Izveidojās Kuršu, Zemgaļu, Krīvu un citas ieliņas. Tomēr inženiertīklu trūkums (tos izbūvēja vēlāk) un lokālo būvnoteikumu neievērošana (parādījās celtnes ar brandmūriem tur, kur bija paredzēta vienīgi klajā apbūve) tā arī nenodrošināja vēlamo labiekārtojuma līmeni un arhitektoniski māksliniecisko kvalitāti. Diskusijās presē šī pilsētas vieta tika novērtēta kā "visraibākais ēku mistrs, kādu pilsētā iespējams iedomāties". Arhitekti uzstāja, ka nekavējoties jāpārtrauc "dezorganizētā" nomaļu pārveidošana, citādi nākotnē nekādi spēki neglabās Rīgu no "netīras un nehigiēniskas sādžas" likteņa. Pašreizējais nosaukums parādījās tikai 1937. gadā, līdz ar šāda nosaukuma kinoteātra atklāšanu, bet līdz tam tā bija vienkārši bezvārda "dzīvojamo ēku kolonija", ko apsaimniekoja kooperatīvs "Savs stūrītis".
Apbūvē vēl joprojām dominē pirms un tūlīt pēc Otrā pasaules kara tapusī apbūve, un arī mūsdienās pamatā būvē ģimeņu ēkas, jo lielākiem projektiem gandrīz neiespējami atrast brīvu pietiekami lielu gruntsgabalu. Tāpēc Teika tiek uzskatīta par vienu no zaļākajiem un prestižākajiem Rīgas rajoniem, kas turklāt atrodas tuvu centram un kurā ir labi attīstīts sabiedriskais transports. Pilsēta būvēja arī "mazmetrāžas" dzīvokļu īres namus, kas no arhitektūras viedokļa bija ļoti augstvērtīgi. Teikas centrā uzbūvētā dzīvojamā ēka (kinoteātris "Teika", arh. T.Hermanovskis) tiek uzskatīta par funkcionālisma arhitektūras labāko paraugu un ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Savukārt terases rindu dzīvojamās ēkas, kas gar tramvaja sliedēm stiepjas Ropažu ielā 130/138, iekļautas moderno celtņu nacionālajā reģistrā kā pirmie soļi jauna tipa mājokļa meklējumos.
Teikā esmu audzis līdz 7 gadu vecumam, bet pārcēlos uz Siguldu, bet līdz šim gadam mācijos Teikā. Tagad lepni varu teikt, ka mācos Rīgas Valsts 1.ğimnāzijā